M.Butterfly

Video

Publikācijas

«M.Butterfly» jeb drosme izģērbt patiesību kailu

2013. gada 11. novembris

Lasīt

Iztēle + aktierspēle = ideāla sieviete

2013. gada 12. novembris

Lasīt

Detektīvs, ko negribas atminēt

2013. gada 3. decembris

Lasīt

Ābolu ķocis. Izrāde ar čūskādas noslēpumu

2013. gada 12. decembris

Lasīt

Kitija Balcare //lsm.lv

Maldīgi domāt, ka izrāde „M.Butterfly" ir par mīlestību vai arī par homoseksuālismu. Tā ir par apziņas rāmjiem un kultūrsadursmēm indivīdā katrā pašā. Stāsts, kurš aicina izģērbt patiesību kailu.

Tas ir drosmīgs režisores Lauras Grozas-Ķiberes manevrs Dailes teātra Lielajā zālē elpu aizraujošā ķīniešu izcelsmes amerikāņu autora Deivida Henrija Hvanga stāstā „M.Butterfly" (patiesībā „Monsieur Butterfly" jeb „Mesjē Butterfly"). Režisore ar katru nākamo darbu aizvien smalkāk un dziļāk veido savu rokrakstu. Tie ir stāsti, kuriem ne laika, ne teātra un kino vēsturē esošo kultūratsauču uzslāņojums neliedz izskanēt pašas interpretācijā, neatstājot skatītāju vienaldzīgu.

Šoreiz ar refleksiju uz Džakomo Pučīni operu „Madama Butterfly", par pamatu ņemot starptautisku skandālu no astoņdesmitajiem gadiem, dzimst Francijas diplomāta Renē Galimāra (Juris Žagars) dzīves retrospekcija, kurā cilvēciskas vājības un emociju diktēta rīcība aiz apziņas „lielā mūra" atstāj patiesību. Dzīve, kurā vīrietis atrod savu mīlestību divdesimt gadu garumā, pašam neapzinoties, prasmīgā Pekinas operas aktierī/aktrisē Song Lilingā (Dainis Grūbe).

Austrumnieciskā drāma ne vien sniedz ieskatu Austrumu un Rietumu kultūrizpratnē, ilustrējot individuālās un kolektīvās kultūras pretstatus vienlaikus ar maskulīnās un feminīnas kultūras atšķirībām, bet arī atgādina par indivīdam kaitīgo ieradumu – pasniegt vēlamo par esošo.

Man būtu žēl dzirdēt, ja šo izrādi novienkāršos līdz stāstam par divu vīriešu mīlestību un mūsu sabiedrības (ne)gatavību to akceptēt.

Tas ir izcils piemērs cilvēkmīlestības diktētam aklumam, kurā mēs mēdzam patverties, atsakoties ieraudzīt to, ka karalis taču ir kails. Mīlestība ir hermafrodītiska jeb starpdzimumu. Tāda, kurai ir divu dzimumu pazīmes vienlaikus. Mīlestība, kurai ir kontekstuāla daba konkrētā laika nogrieznī, konkrētā politiskā vidē un konkrētā sabiedrībā un kultūrā.

Uz monohromās skatuves ar sarkaniem, austrumnieciskiem akcentiem vērojama bīstami valdzinoša Daiņa Grūbes aktierspēle, ko vēlams vērot no pirmajām zāles rindām. Kustību graciozums, sievišķīgi pavedinošu un skumju skatienu noslēpumainība, koķets intonāciju smalkums. Daiņa Grūbes Pekinas operas aktrises/aktiera Song Lilinga duālā loma ir izcils un gaumīgs eksperiments, kas ir izdevies pašam aktierim, režisorei Laurai Grozai-Ķiberei un horeogrāfei Ingai Krasovskai.

Ja pieņemam, ka aktierim savas skatuves dzīves laikā ir tikai dažas lomas, kuras izskan cauri laikam un paliek teātra spilgtākajās hronikās, kalpojot par atskaites punktu katram nākamajam uznācienam, tad Dainim Grūbem loma izrādē „M.Butterfly" būs viena no tām. Vienlaikus tas ir bīstami, jo skatītāja prātā šīs lomas spilgtums var traucēt katrā nākamajā izrādē, ja vien aktieris nerada aizvien jaunu pārsteigumu, kas pārsteidz ar profesionālismu un atdošanos stāstam lomas pilnveidē.

Iespējams, izrāde mazliet zaudē daudzo izteiksmes līdzekļu izmantošanā vienlaikus, tai skaitā melnbalto video kadru translēšanas laikā, liekot skatītājam dalīt uzmanību divu žanru vienlaicīgā norisē, kā arī pārlieku intensīvā mūzikas izmantošanā, piešķirot notiekošajam episkumu, bet tādējādi skatītājam liekot izvēlēties starp nošu stāstu un aktieru vēstījumu.

Neskatoties uz aktiera Jura Žagara profesionāli spēcīgo sniegumu izrādes gaitā, pārāk sasteigts un aprauts ir viņa monologs izrādes izskaņā, kurā triumfē nesaudzīgās patiesības mirklis.

Vērienīguma un daudzslāņainības ziņā izrādi var likt vienā plauktā ar Dž.Dž.Džilindžera ilgdzīvojušo izrādi „Kaligula" (kur, starp citu, aktieris Ģirts Ķesteris savu lomu „olimpā" ierakstīja spilgtu Kaligulas, kā arī sievišķās Venēras, lomu). Izrādi „M.Butterfly" ir vērts redzēt un arī dzirdēt (kontrtenora Sergeja Jēgera un aranžējuma meistara Kārļa Auzāna dēļ) vairākas reizes, lai slāni pa slānim atklātu gan to, kas notiek uz skatuves, gan to kādas reakcijas notiek paša iekšskatuvē. Lai nonāktu no maldīgiem priekšstatiem līdz pat savas būtības kodolam. Līdz kvintesencei. Līdz kailajai patiesībai (visnotaļ tiešā un pārnestā nozīmē), kurai nav dzimuma.

Aizvērt

Linda Ģībiete //Kultūrzīmes

Kāda ir ideālā sieviete? Gara, neticami slaida un stūraina. Tumšiem, taisniem matiem un melnām acīm. Bālu seju, maigu balsi un no augstās apkaklītes līdz pat papēžiem tērpta zīdā, vien īpašos brīžos ļaujot dziļam dekoltē atklāt kailu kairu muguru. Tāda viņa ir uz Dailes teātra skatuves Deivida Henrija Hvanga lugā “M. Butterfly”. Tādu viņu – Pekinas operas dīvu Song Lilingu – iemīl Ķīnā dienošais franču diplomāts Renē Galimārs. Bezgala skaista un sirdi plosoša austrumnieciska drāma var sākties, jo tieši tāda parasti ir baltās rases romantiskā pieredze Āzijas austrumu galā, kur pasaule uzbūvēta pēc dzeltenās rases būvprojekta.

Bet, izrādās, šajā austrumnieku būvprojektā durvis veras uz pavisam citu pusi, un parasts rietumnieks šajā ēkā pat nevar ieiet. Starp citu, tā “neveicās” arī daudziem Eiropas kultūras dižgariem pirms simt un vēl mazliet vairāk gadiem, kad Austrumi kļuva par modes kliedzienu visu veidu māk-slas izpausmēs. Varētu šķist, ka, piemēram, Džakomo Pučīni austrumnieciskajās operās eiropiešiem atklājās Austrumu mūzikas motīvi, tomēr – ne gluži. No Austrumu mūzikas neaptverami citādā skanējuma šajos skaņdarbos ir ļoti maz – tā ir skaistās itāļu operas krāsās gleznota pseidoorientāla aina, lai “La Scala” publika pirmizrādes vakarā nepiedzīvotu nepatīkamu pārsteigumu. Taču no šīs kultūras pieredzes attīstījušies rietumnieku uzskati par mūsu kontinenta austrumu pusi. Un tas paver iespēju Rietumu–Austrumu attiecības mūsdienu mākslā pārvērst par lielu spēļu laukumu, kur rotaļāties ar priekšstatiem, tēliem, tēmām, noslēpumiem, vizu-āliem efektiem, patiesībām un šķietamām patiesībām.

Luga “M. Butterfly” spēlējas ar visiem šiem jēdzieniem, bet jo sevišķi ar to, kas tad patiesībā ir patiesība, liekot nonākt pie atklāsmes, ka diezin vai patiesība maz pastāv – tā ir tikai šķitums, cilvēks pasauli uztver tā, kā viņš to vēlas uztvert, bet redze un sajūtas ir augstākajā mērā subjektīvas maņas. Skaistā, kautrā, noslēpumainā Song Lilinga, kas divdesmit gadus bijusi Galimāra uzticamā mīļotā, izrādās vīrietis, Pekinas operas aktieris, sieviešu lomu atveidotājs, kurš, no franču diplomāta iegūstot slepenu informāciju, divdesmit gadus uzticami, pašaizliedzīgi un aktiermeistarības ziņā spoži kalpojis savai valstij. Tāpēc arī lugas nosaukumā slavenais “Madama Butterfly” īsināts uz “M. Butterfly”. Kā lai zina, kas slēpjas aiz burta “M” – “madama” vai “mesjē”? Jāpiebilst, ka šī stāsta pamatmotīvs nav iztēles auglis – D. H. Hvangs to aizguvis no patiesa notikuma – 1986. gadā Francijā tiesas prāvā tika šķetināta tieši šāda šķietami neiespējama lieta. Taču autora “dotie apstākļi” – komunistiskā Ķīna, kurā tradīcijas cīnās un mijiedarbojas ar Mao režīmu un eiropiešu diplomāts, paša kaisles mudināts, nonācis spiegošanas valgos, – nebūt nav obligāti priekšnosacījumi, lai patiesības vairs nebūtu. Vai esat pamanījuši – tas var atklāties arī te un tagad. Tur arī, manuprāt, meklējams Dailes teātra jaunās izrādes bezgalīgais skaistums un sirdi plosošā noskaņa – daudz trāpīgāk nekā citas labas teātra mākslas vienības šis Lauras Grozas-Ķiberes iestudējums ir stāsts par ikvienu no mums. Bet austrumnieciskā ainava, kas atklājas uz skatuves, ir ļoti veiksmīga maskēšanās, lai šķistu – tas jau ir par viņiem tur, tālumā, bet rezultātā trāpītu vēl precīzāk.

Un tomēr gan pēc formas, gan satura izrāde ir un paliek teju klasisks mīlasstāsts, ko uz skatuves nospēlē divi vīrieši – Dainis Grūbe Song Lilingas lomā un Juris Žagars, kurš atveido Galimāru. Orientālu motīvu cienītāji gūs baudījumu no Ilzes Vītoliņas krāšņajiem kostīmiem – rietumnieciskais apģērba stils te mijas ar krāšņām diadēmām, spilgtiem grimiem un zīdainiem kimono Song Lilingas operas numuros un gariem, krītošiem tērpiem, viņai/viņam pieņemot Galimāru savā miteklī. Mārtiņa Vilkārša scenogrāfijā līdzīgi kontrastē biezais cietuma mūru motīvs, kas ieskauj spēles laukumu, un Song Lilingas mitekļa vieglās, ažūrās sienas, kurās Galimārs juties brīvs un laimīgs. Austrumnieciskās atmosfēras stīgu cauri izrādes sižeta plūdumam palīdz izvilkt Kārļa Auzāna mūzika, kas iestudējumā draudzīgi sadarbojas ar kontrtenora Sergeja Jēgera izpildītajiem Dž. Pučīni “Madama Butterfly” fragmentiem un epizodi Pekinas operā.

Tomēr izrādes centru veido abu galveno lomu tēlotāju saspēle – tik divdabīga kā, šķiet, nekad līdz šim. Eiropeiski valdonīgs un romantiski padevīgs, noteicējs un atkarīgais, pāridarītājs un upuris – visu šo teju vienlaikus iemieso Jura Žagara Galimārs – mīlas pāra vīrišķā, tomēr ārkārtīgi vārā puse. Bikla un skarba, daiļa un biedējoša, trīsošs ziediņš un aukstasinīga ideālā mahinatore – tāda ir Daiņa Grūbes Song Lilinga sievietes drānās, bet ne mazāk ambivalents šis tēls kļūst, pārģērbis uzvalku. Vai iestudējuma noslēgumā Song Lilinga pazemo Galimāru vai drīzāk pati sevi? Kurš no viņiem vairāk atkarīgs no otra? Kurš kuru mīl? Un kāda vispār ir mīlestības definīcija? Uz šiem jautājumiem ir tik neiespējami atbildēt, ka redzētais teatrālais piedzīvojums kļūst īpaši aizraujošs.

Izrāde “M. Butterfly” Dailes teātra Lielajā zālē 

Režisore Laura Groza-Ķibere, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, komponists Kārlis Auzāns.

Lomās: Juris Žagars, Dainis Grūbe, Ģirts Ķesteris, Lilita Ozoliņa, Vita Vārpiņa u. c.

Viedokļi  

Kitija Balcare, uzņēmuma “Hauska & Partner” korporatīvo attiecību konsultante, radio “Naba” raidījuma “Remarka” vadītāja: “Izrāde “M. Butterfly” – drosmīgs režisores Lauras Grozas-Ķiberes manevrs Dailes Lielajā zālē – nav par mīlestību un nav par homoseksuālismu. Tā ir par apziņas rāmjiem un kultūrsadursmēm indivīdā pašā. Uz skatuves bīstami valdzinoša ir Daiņa Grūbes duālā aktierspēle. Šī ir izrāde, ko vērts redzēt un dzirdēt Sergeja Jēgera kontrtenora un Kārļa Auzāna aranžējuma dēļ vairākkārt, lai lobītu slāni pa slānim.”

Una Griškeviča, kultūras portāla “Rīga 2014″ galvenā redaktora vietniece: “Ļoti patīkami pārsteidza skatuves vizuālais noformējums, par ko parūpējies scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis. Tāpat uzteicama ir režisores ideja Song Lilingas “otro es” liekot izdziedāt brīnišķīgajam kontrtenoram Sergejam Jēgeram. Vairākus gadus nebija gadījies redzēt Juri Žagaru tik izcili spēlējam titullomu. Taču par šīs izrādes atradumu un veiksmi noteikti saucams jaunā aktiera Daiņa Grūbes spēlētā Song Lilinga!!!”

Armands Kalniņš, Alberta koledžas studiju pro-grammas direktors: “Spēcīgs iespaids, režijai izdevies apvienot visus atšķirīgos iestudējuma komponentus pārliecinošā veselumā. Labs ansamblis ar diviem lieliskiem aktierdarbiem – Dainis Grūbe un Juris Žagars.”

Aizvērt

Līvija Dūmiņa //Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai

Dailes teātrī tapušās Lauras Grozas-Ķiberes izrādes M. Butterfly atstātais iespaids ir pretrunīgs. Lai arī ne viss rit gludi, ir atzīstams inscenējuma vēriens.

Sadarbībā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, kostīmu mākslinieci Ilzi Vītoliņu, horeogrāfi Ingu Krasovsku un gaismu mākslinieku Jevgeņiju Vinogradovu (Krievija) tapušas skaistas, pat krāšņas skatuves bildes, kurām noskaņas pilnību dod Kārļa Auzāna komponētā un aranžētā mūzika, Sergeja Jēgera pārpasaulīgie dziedājumi, kā arī Kaspara Eihmaņa darbs ķīniešu valodas labskaņai. Tomēr, skatoties pirmizrādi, brīžiem Dailes teātra skatuvi redzēju kā ķīniešu pūķa galvu, kas noēd enerģiju, traucējot tās plūsmu skatītāju zālē, astei kūļājoties starp rādīšanu un radīšanu.

Uz patiesiem notikumiem balstītā Deivida Henrija Hvanga luga izaicina noticēt visai absurdai situācijai – franču diplomāta Renē Galimāra un Pekinas operas solistes Songas Lilingas attiecībām vairāku gadu garumā, tostarp Ķīnas kultūras revolūcijas laikā, kurās diplomāts nezina, ka viņa mīļotā ir vīrietis, turklāt Ķīnas valdības spiegs. Galimārs iekrīt dubultslazdā.

Izrāde atklāj improvizētu tiesas sēdi, kurā Jura Žagara Renē, cietuma pelēkajām sienām atkāpjoties, atceras un stāsta savu dzīvi. Tā ir spēle, kurā viņa dzīves tēli kļūst par zvērinātajiem. Svarīgu vietu ieņem koši sarkanā platforma – Daiņa Grūbes Songas Lilingas dzīves telpa –, un atmiņu epizodes kā koši uzplaiksnījumi vīd prāta rāmī. Tā ir iztēlē notiekoša tiesa, kuru Renē izspēlē, lai noslēgtu rēķinus ar dzīvi.

Pirmajā daļā darbību bremzē lēnā skatuves pārbūve. Renē lekcija par Pučīni Madame Butterfly un 1932. gada filmas fragmenti ar Silviju Sidneju un Keriju Grāntu ilustratīvi skaidro operas sižetu, lai atklātu, kāpēc viņš identificējas ar šo varoni, bet šī izrādes-lekcijas daļa lec ārā, ārdot iestudējuma viengabalainību.

Parūkas teātrī – tā ir īpaša tēma, kas šosezon dursta kā īlens no maisa jau otrajā izrādē. Saprotams, ka parūka var palīdzēt veidot tēlu un var būt nepieciešama stila detaļa. Bet kāpēc, piemēram, Inesei Pudžai Valmieras teātra Dzimtā ir tik ārprātīga putnubiedēkļa parūka, kas rada tikai neizpratni un nožēlu, ka aktrisei tā jāliek galvā, jo labi redzams, ka viņai ar to grūti sadzīvot?

M. Butterflay parūkas – cik tās attiecas uz ķīniešu stila iedzīvināšanu un Daiņa Grūbes varoņa pārvērtībām – ir attaisnotas. Bet – kāpēc mākslīgie mati (vismaz izskatās sintētiski) rotā Jura Žagara Renē, Ģirta Ķestera Marka un arī Jura Bartkeviča mesjē Toulona galvu? Lai Žagaram un Ķesterim būtu garo matu šķipsna, ko laiku pa laikam atmest ar galvas mājienu vai atglaust ar rokas palīdzību? Skaidrs, ka Jurim Žagaram šī parūka palīdz spēlēt geju – tas ir viens līdzeklis no manieru arsenāla līdzās īpašajai kustību partitūrai. Un te rodas problēma – ja aktieris tik uzsvērti, pat gandrīz karikatūriski, spēlē homoseksuālu vīrieti un mums uzskatāmi tiek parādīts, kā viņam neveicas ar sievietēm, konflikts izšķīst, jo pierādās pašsaprotamais – viņa ideālā sieviete ir vīrietis. Par ko dvēseles ēdas? Ja nu tikai par to, ka no slēptā geja jākļūst par atklātu.

Tomēr ne velti mums rāda tās filmas fragmentus, kur Pinkertonu spēlē vīrišķības iemiesojums Kerijs Grānts. Juris Žagars ir viens no retajiem, kam šī un šodien teātrī nebūt ne bieži sastopamā dabas velte piemīt. Tādējādi varētu secināt, ka Renē seksuālās identitātes maiņa ir apzināts gājiens, lai rādītu, kā vīrišķība ne tikai morāles kategorijās gadsimta gaitā izmirst kā reta suga, bet Rietumu vīrieši kļūst arvien sievišķīgāki, tuvinoties Austrumu pārstāvja spēlētajam hermafrodīsmam, ko tik pārliecinoši iemieso Dainis Grūbe. Raugoties plašāk, Rietumu kultūra zaudē stabilitāti, grimstot degradēto vērtību dūkstīs.

Jura Žagara Renē apmātībā ar Butterfly tēlu ir krietna deva patosa, un tas sabiezina komisko toņkārtu. Viņš izraisa smaidu, nevis liek just līdzi. Līdz brīdim. Līdz Renē un Songas Lilingas izskaidrošanās ainai, kad spriedze tiek noturētā augstā līmenī, laiks šķietami apstājas un Jura Žagara spēlē pazib kas ļoti cilvēcisks. Atzīties sev, ka esi piemuļķots, nav viegli. Kā atgūt pašcieņu? Kā un kur rast jēgu dzīvei, ja tas, kam esi ticējis, izrādās, ir bijusi skaista ilūzija? Uz mirkli es notvēru šo pazīstamo izjūtu, abstrahējoties no iepriekš minētā par sadomāto konfliktu. Tomēr traģiskais fināls neizaug ticami, un patoss šoreiz liek mulst. Pēc izrādes iedomājos, ka nāves akts varētu būt simboliska Renē seksuālās identitātes maiņa «līdz galam», tā īstenojot freidisko motīvu cilvēku vadošajā instinktu Erosa un Tanatosa ciešajā savienībā.

Izrādes emocionālo nervu uzskaņo Daiņa Grūbes un Sergeja Jēgera kā Songas Lilingas alter ego tandēms, kura pasaulē ienākot Rietumu barbaram atklājas Austrumu skaistā, vilinošā, noslēpumainā un bīstamā daba. Dainis Grūbe sava dubultvaroņa skaistajā un kairajā androgīnajā tēlā, lieliski pārvaldot Austrumu sievietes psihofiziku, atgādina Romāna Viktjuka teātra aktieri. (Starp citu, Viktjuks šo lugu iestudējis jau 1990. gadā.) Viņš tik tiešām izstaro seksualitāti, pazūd robeža, kas šķir aktieri – vīrieti no sievietes tēla, ko spēlē. Paļāvība un protests savijas kopā attieksmē pret Lilitas Ozoliņas cieto un strikto biedreni Činu. Un viņš liek noticēt, ka Songa Lilinga – spiegs ir caur un cauri aktieris, kam patika spēlēt franču diplomāta mīļoto. Ar misijas apziņu, tīksmi par savām spējām un pieķeršanos kā vājību, ko iespējams pārvarēt.

Aizvērt

Zane Radzobe //IR

Dailes teātra izrādē M.Butterfly brīnumu rada divi aktieri — Juris Žagars un Dainis Grūbe

1986.gadā Francijā par sadarbību ar Ķīnas izlūkdienestu tiesā diplomātu Bernāru Bursiko, kurš apgalvo, ka ilgstošajā kopdzīvē ar ķīniešu aktieri tā arī nav sapratis — viņa mīļākais ir vīrietis.

Deivida Henrija Hvanga lugas M.Butterfly pamatā ir patiess stāsts, taču arī atsauce uz Džakomo Pučīni operu Madama Butterfly — sentimentālu stāstu par japānietes bezierunu mīlu pret amerikāņu jūrnieku — nav nejauša. Hvangs risina Austrumu un Rietumu problēmu: caur kādu klišeju tīklu Rietumi skatās uz Austrumiem; kam iedalīta aktīva, kam — pasīva loma; kurš ir sievišķais, kurš vīrišķais princips. Runa ir vienlīdz par kultūras un dzimumu identitātēm — Austrumi tēlo pasivitāti, tāpat kā lugas varone — Pekinas operas prīma Song Lilinga — sievieti.

Latvijā M.Butterfly tiek iestudēta pirmo reizi, lai arī luga ir viena no savas «paaudzes» populārākajiem darbiem. Par to, ka lugas «vēsture» ir pētīta, liecina pat programmiņa, kurā bez plaša Ķīnas teātra un vēsturisko notikumu apraksta iedrukāts arī kadrs no Stīvena Soderberga filmas ar Džeremiju Aironsu galvenajā lomā. Līdzīgi kā filmā, režisore Laura Groza–Ķibere iestudējumā atmetusi Austrumu problemātiku un pievērsusies seksualitātei.

Izrāde sākas «ar ievirzi». Divstāvu gultas augšējā plauktā zvalstās Jura Žagara atveidotais franču diplomāts Galimārs. Atveras durvis pelēkā sienā, telpā ielavās Ģirts Ķesteris Galimāra jaunības drauga, iztēlotā sarunu biedra Marka lomā. Neminot pat komiskās parūkas, ar kurām aktierus aplaimojusi kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, pusminūtē Ķesteris nodemonstrē, ko domā par iestudējumu — pārspīlētā lavīšanās un glūnēšana neļauj notiekošo uztvert nopietni. Darbu ansamblis izdara godprātīgi, pat ja dažās vietās attieksme tiek pārmērīgi uzsvērta. Tomēr jūtams, ka izrādei liela daļa aktieru nav vajadzīgi — Ķestera Marks, Kristīnes Nevarauskas Renī, Ilzes Ķuzules–Skrastiņas Meitene no žurnāla, Lilitas Ozoliņas biedrene Čina, Vitas Vārpiņas Helga, Jura Bartkeviča Toulons, Pētera Gaudiņa Tiesnesis uz skatuves atrodas nevis iestudējuma loģikas, bet lugas teksta spiesti. Kā reakcija uz «liekā cilvēka» stāvokli pirmajā M.Butterfly cēlienā aktierspēlē dominē karikatūra, kuras riteņos ierauts arī Žagara Galimārs, aktierim cenšoties saskaņot savu spēles intensitāti ar kolēģu darbu. Ja vēl ņem vērā, ka darbība nepārtraukti tiek apstādināta, lai ar kino kadru un Sergeja Jēgera dziedājuma palīdzību atstāstītu Pučīni operu... Izrāde, protams, nav homofobiska, tomēr homoseksuāla cilvēka apriora nostādīšana dīvaiņa lomā liek pārdomāt, vai Latvijā nobriedusi saruna par seksualitāti vispār ir iespējama.

Un tad notiek brīnums. Otrajā cēlienā uzmanības centrā nonāk Žagara Galimāra un Daiņa Grūbes Song Lilingas attiecības. Grūbe lomu nospēlē filigrāni — gan tēla sievišķajai, gan vīrišķajai emanācijai piešķirot kādu ārpus dzimuma pastāvošu pievilcību. Aseksualitāte, aktierim atsakoties no ārējām dzimumus definējošām pazīmēm, bet konstruējot iekšēju identitātes loģiku, kļūst jutekliska. Lai arī par Song iekšējo pārdzīvojumu — attieksmi pret notiekošo, emocionālo iesaisti afērā ar Galimāru — izrādē var maz spriest, tas daudz netraucē, jo tēla noslēpumainība šķiet iegūstam metaforiska vispārinājuma dabu. Žagara aktierdarbā savukārt uzrunā psiholoģijas smalkmehānismi. Aktieris spēlē cilvēku, kas absolūti godīgi melo pats sev, nespējot pieņemt savu seksualitāti. Un kāpēc gan būtu jāpiešķir nekomfortabla konkrētība tam, kas ir laime, ja tik vienkārši ir nenosaukt vārdā? Izklausīsies klišejiski, bet aizmirstas, ka stāsts ir par homoseksuālu pāri. Spēles intensitāte rada ilūziju, ka šīs ir vienīgās eksistējošās attiecības pasaulē un tāpēc salīdzinājums ir ne tikai nevietā, bet vienkārši neiespējams.

“4” zvaigznes

Aizvērt

Silvija Radzobe //satori.lv

Kad Dailes teātra plānos parādījās ķīniešu izcelsmes amerikāņa Deivida Henrija Hvanga luga "M. Butterfly" (1986), šķita – kādēļ šie vecie tauki. Teātra cilvēki, tostarp kritiķi, kuri interesējas par savas nozares novitātēm, taču jau 1990. gadā redzēja Romāna Viktjuka vērienīgi krāšņo inscenējumu ar kontrtenoru Ēriku Kurmangalijevu Song Lilingas lomā un 1993. gadā skatījās Deivida Kronenberga mākslinieciskās kvalitātes ziņā visai pieticīgo filmu ar, protams, izcilo Džeremiju Aironsu kā Renē Galimāru. Taču Lauras Grozas iestudējums pārsteidz. Kaut arī ir lietas, ko var apšaubīt, kopumā izrāde ir dzīva, tā attīstās, padziļinās, precizējas.

D. H. Hvangs, miksējot sensacionālus faktus, kas 1986. gadā atklājas kādā Parīzes tiesas procesā (franču diplomāta 20 gadu ilgais mīlas romāns ar Pekinas operas solistu un ķīniešu spiegu, uzskatot to par sievieti), ar Džakomo Pučīni operas "Madame Butterfly" libretu, uzrakstījis postkoloniālās filozofijas caurstrāvotu lugu, kuras centrā vairāki konflikti. Pirmkārt, starp Rietumu mītiem par Austrumiem un reālajiem Austrumiem. (Lugas nosaukums tikai šķietami korespondē ar Dž. Pučīni operu, jo kā Taurenītis tiek traktēta nevis Austrumu sieviete, kura iet bojā nodevīgā Rietumu vīrieša dēļ, bet piekrāptais (pašapkrāpies?) Rietumu vīrietis, tātad Taurenītis ir misters jeb mesjē.) Otrkārt, starp cilvēka priekšstatiem par un viņa reālo seksuālo identitāti. Rūpīgi iedziļinoties lugā, no tās var izcelt vēl citus konfliktus, kuru starpā būtiskākais ir pretstats starp fantāziju (var teikt arī – sapni, iedomu) un realitāti. Lauras Grozas iestudējumā ir aktuāli visi trīs pretrunu pāri, bet varbūt visspēcīgāk akcentēts tieši pēdējais.

Pēc ilgiem laikiem Dailes teātrī tapis uzvedums, ko gribas redzēt vairākkārt, jo tajā bez neikdienišķi spilgtiem, pat fascinējošiem aktierdarbiem ir arī detektīvintriga. Īstenībā – pat vairākas. Nu, piemēram, kā un vai 20 gadus iespējams vīrieti uztvert/ izjust/ mīlēt kā sievieti; un – vai Galimārs ir gejs (šai ziņā autors teātrim atstāj brīvu izvēles iespēju). Vēl – kā aktierim-vīrietim iespējams radīt priekšstatu par sievieti. Ne uz vienu no šiem jautājumiem izrāde nesniedz viennozīmīgu, skaidru atbildi. Bet dīvainā kārtā tas nekaitina, tieši otrādi, kļūst par uzveduma pievilkšanas/ pievilcības cēloni.

Jāatgādina, ka Pekinas operā sieviešu lomas izpilda vīrieši, pie tam dara to neticami virtuozi, jo šo prasmi apguvuši daudzu gadu neatlaidīgā mācību procesā. Nebūs par lieku minēt arī Austrumu izsmalcinātās mīlas prasmes. Lugas politisko detektīvintrigu par Song Lilingu kā spiegu, kurš izvilina no Galimāra informāciju par amerikāņu militārajiem plāniem Vjetnamas karā, režisore nav uzlūkojusi par uzmanības vērtu. Bet – varbūt vajadzēja.

Mārtiņš Vilkārsis milzīgo Dailes teātra Lielās zāles skatuvi noformējis kā telpu ar pelēki krāsotām ķieģeļu sienām bez logiem, radot pasaules-cietuma metaforu. Te ievietots Song Lilingas buduārs, kas vienlaikus uztverama kā Galimāra fantāzijas telpa, kur mīt viņa izsapņotā Ideālā sieviete. Tā ir kā kastīte ar ažūros rakstos izgrieztām sarkana koka (Ķīnas stereotipiskā krāsa rietumnieku uztverē) sienām un griestiem. To iespējams rotaļīgi pagriezt uz vienu vai otru pusi, tajā atrodas milzīga gulta, deg vīraka kociņi. Kad Galimārs te ierodas, viņš allaž novelk kurpes, kā ieiedams svētnīcā.

Izrādes liktenis ir divu galveno lomu tēlotāju – Jura Žagara (Renē Galimārs) un Daiņa Grūbes (Song Lilinga) – rokās. Abi aktieri izstāsta stāstu par paradoksālām un neviennozīmīgām, bet cilvēciski saprotamām un pat aizkustinošām attiecībām. Bez tam viņi nevainojami tiek galā ar tādām mūsu teātrī joprojām tabu tēmām kā fiziska atkailināšanās un erotiski pieskārieni starp viena dzimuma pārstāvjiem.

Luga uzrakstīta kā atmiņu stāsts, ko, vēršoties pie publikas, pauž cietuma kamerā ievietotais, jau notiesātais Galimārs. Pārējie vēstījumam nepieciešamie personāži iznirst no tumsas, pie tam paredzēts, ka viens aktieris, līdzīgi kā episkajā teātrī, mainot kostīmu, rekvizītus vai parūkas, spēlē vairākas lomas. L. Grozas izrāde turpretī strukturēta kā tiesas process, kurā Galimārs sniedz liecību par savu dzīvi. Taču starp šīm vēstījuma formām ir būtiska atšķirība, lielāka, nekā varētu iedomāties pirmajā brīdī. Ja sods jau saņemts, viss beidzies, varonim ir mazāka nepieciešamība melot vai izlikties, nekā tas ir tad, ja tiesai un zvērinātajiem vēl tikai jāpieņem lēmums, balstoties uz dzirdēto. Tādējādi izrādē, vairāk nekā lugā, notiekošais iegūst ambivalentu dabu – tam vienlaikus var un nevar ticēt, pie tam – gan attiecībā uz sīkumiem, gan lielām lietām. Šāds paņēmiens paradoksālā kārtā neticamo sižetu padara ticamāku. Tikai režisore viscaur diemžēl nav pratusi organiski savienot lugas totālo spēles dabu ar tiesas procesa ideju, dažās ainās nokļūstot ilustratīvisma gūstā. Izrādes gaitā tiesas zāle kļūst vienīgi par formālu aploci, kas sairst un pazūd, atjaunojoties vien cēlienu prologos un finālos. Vairāki aktieri tiesas ainās veic ilustratīvi statiskas funkcijas un pēc būtības ir lieki. Tā Pētera Gaudiņa Tiesnesis visu izrādi tikai nosēž krēslā kā vērotājs. Kad aktieri no tiesas procesa lieciniekiem pārvēršas par pagātnes ainu dalībniekiem, režisore tos traktē kā reālus tēlus. Taču autors šīs lomas nav uzrakstījis kā pilnvērtīgus personāžus, tādēļ aktieriem nākas negaumīgi pārspīlēt īsajās ainās, kad tiem atvēlēts piespēlēt Galimāram, lai kaut cik piestiprinātos izrādes vēstījumam. Tā Vitas Vārpiņas Helga, Galimāra sieva, uzsver pedantiski apnicīgu tikumību, Jura Bartkeviča Toulons, Galimāra priekšnieks, dižojas ar savu neķītro interesi par Austrumu sievietēm kā netradicionālām mīlniecēm. Lilita Ozoliņa Song Lilinga poļitruka – biedrenes Činas lomā mēģina izveidot tēlu no dažām aprautām, komunistiskās ideoloģijas iekrāsotām frāzēm, kas tiek izrunātas nicinošā intonācijā. Atbilstoši lugas dabai režisore strādājusi ar Kristīni Nevarausku (Renī) un Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu (Meitene no žurnāla). Aktrises, virtuozi iejuzdamās vairākos ļoti atšķirīgos tēlos un atveidodamas tos precīzā groteskas tehnikā, funkcionē kā asprātīgi sieviešu dzimtes dzanni no itāļu delartiskās komēdijas jeb paša teatrālisma gara iemiesojums. Ģirts Ķesteris Galimāra drauga Marka lomā atrodas kādā svaidīgā starpstāvoklī starp neslēptu spēli un pretenziju uz iemiesošanos – jo nereālistiskāks ir aktiera tēlojums, jo reālāks viņa tēls. Īstenībā Marka, Toulona, Tiesneša lomas varēja spēlēt viens aktieris, bet Renī un Meitene no žurnāla droši varēja tikt galā arī ar Helgas un biedrenes Činas skatuviskajiem uzdevumiem.

Problēmas radušās arī, neuzdrošinoties iesaistīt kontrtenoru Sergeju Jēgeru atklātā teatrālā spēlē, kas būtu vienīgais viņa piedalīšanās mākslinieciskais attaisnojums. Dziedātājs, tērpts Austrumu sievietes kostīmā un parūkā, parādās skatuves aizmugures sienas logā un dzied eņģeļa balsī, kamēr D. Grūbes Song Lilinga plāta muti, tēlojot dažādus operu tēlus. Kā var lasīt programmā, viņš tiek traktēts kā Song Lilingas alter ego. Vecumu un komplekciju atšķirība šādu pretenziju padara ne tikai neiespējamu, bet pat neestētisku. Vēlākajās izrādēs mākslinieks vismaz ir noņēmis sievietes parūku...

D. H. Hvangs raksta, ka Galimārs ir sabiedrības nicināts nūģis, kuru daba pie tam pazemojusi ar seksuālu vājveici. Jura Žagara psihofizika runā pavisam ko citu. Tādēļ par viņa Galimāra tēla dominanti kļūst mazvērtības kompleksi, kuriem, kā zināms, ar realitāti var būt pavisam mazi sakari. Pie tam Galimārs primāri nav intelektuāls cilvēks, ko pierāda arī viņa gluži vai apsēstība ar Dž. Pučīni operu, iztēlojoties sevi sieviešu iekarotāja Pinkertona lomā. (Apsēstība ar Pučīni operu piedodama Galimāram, bet ne režisorei, kura šīs operas-filmas kadrus lieto tik bieži, ka rodas ne tikai ilustratīvs, bet pat komisks efekts. Ja komisms gribēts, kā varētu būt, tad kadriem ne vienmēr pieskaņotas adekvāti smieklīgas skatuves scēnas.) Juris Žagars diplomātu tēlo kā nedaudz infantilu lielo puišeli, kurš bērnišķīgi skaļi, kā pusaudzis priecājas par katru savu – reālu vai iedomātu – erotisku panākumu. (Iespējams, ka Dailes teātra Galimārs tiesas priekšā arī drusku pietēlo savu vientiesību, dažkārt izrādes sākumdaļā pat nonākot komiska varoņa lomā, lai izpelnītos tiesneša un piesēdētāju lielāku iecietību, lemjot par viņa sodīšanu.)

Ieradies pie Song Lilingas, J. Žagara Galimārs izģērbjas kails. Delikātais skats izdodas tik pārliecinoši tādēļ, ka režisore to nav organizējusi, lai ilustrētu homoseksuālas attiecības. Galimāra atkailināšanās Song Lilingas priekšā ir diplomāta pilnīga uzticēšanās (gan psiholoģiska, gan intīmi erotiska) dziedātājam, kuru viņš uzskata vai arī grib uzskatīt par sievieti. (Sliktās izglītības dēļ Galimārs nezina, ka Pekinas operā sieviešu lomas izpilda vīrieši.) Tā ir arī Galimāra gan kā vīrieša, gan kā cilvēka mūža kulminācija, kurā viņš, nometot drēbes, simboliski sāk jaunu – atzīta, pieņemta, mīlēta – cilvēka dzīvi. Līdz ar drēbēm nokrīt pusaudzības vieplis un piedzimst jaunais, mīlošais un par sevi pārliecinātais Galimārs. Turpmākajā izrādes gaitā J. Žagars tēlo mierīgāk, klusāk, dziļāk; uzskatāmais kontrasts starp divām atšķirīgajām spēles manierēm arī raksturo cilvēciskās pārmaiņas, kas notikušas ar franču diplomātu.

Brīnumu, ko Song Lilingas lomā izdarījis Dainis Grūbe, gan gribas, gan negribas atminēt. Bail, ka, uzzinot gluži neticamās transformācijas mehānismu, brīnums varētu aiziet bojā. Droši vien aktierim iegūt izteiksmīgo ķermeņa un jo īpaši roku plastiku palīdzējusi gan pieredze, kas gūta, nodarbojoties ar moderno deju, gan radoša sadarbība mēģinājumos ar horeogrāfi Ingu Krasovsku. Un tomēr, lai iegūtu šāda līmeņa virtuozitāti, kas patiešām daudz neatpaliek no Pekinas operas solistu meistarības, strādāts ir fanātiski. Aktieris veikli manipulē arī ar balsi – tās toņu reģistrs mainās gluži kā mūzika: viļņojas, trīs, satraukti pulsē... Pie tam D. Grūbe, pretēji kā Džons Louns D. Kronenberga filmā, netēlo sievieti. Drīzāk viņa Song Lilinga ir androgīns – ne bezdzimuma, bet vienlaikus abu dzimumu būtne, kuras estētisko pievilcību vairo trīs fantastiskās Ilzes Vītoliņas kleitas – melna, sarkana un balta. Elegantās roku kustības, darbojoties ar garo cigarešu iemuti, vieglā ironija un striktie, lai arī piemīlīgi dziedošā balsī izteiktie spriedumi izrādes sākumdaļā rada iespaidu par viņu kā par neatkarīgu personību. Var saprast Galimāru, kurš vairāk nekā neapzinātam homoseksuālam aicinājumam pakļaujas skaistumam un spēcīgai personībai. Mākslai. Tēlošanas meistarībai, teātra meistardarbam.

Kad tiesas gaitā apmāns nācis gaismā un Song Lilings savā vīrišķajā identitātē ierodas pie Galimāra un izģērbjas, piedāvājot seksuālu aktu bez lomu spēlēm un izlikšanās, bijušais diplomāts raida prom savu 20 gadus dievināto mīļāko. D. Grūbe tēlo, ka Song Lilings, gluži kā velnišķīgs Arlekīns vai ciniska, bet joprojām pievilcīga vīrieškārtas prostitūta, ieradies ar kailumu pazemot, atmaskot Galimāra apmātību. Režisore izvēlas skaudru, nežēlīgu fināla risinājumu, pretēji, kā tas ir filmā, kur šajā brīdī joprojām triumfē mīlestība starp abiem vīriešiem. J. Žagara Galimārā jūtams vilšanās rūgtums, piekrāptas uzticības sāpju trakums.

Finālā J. Žagara Galimārs atrodas uz platformas, kas lēnām ceļas, iezīmējot Galimāra garīgu paaugstināšanos. (Varbūt simboliskā nozīmē viņš beidzot iegūst arī vīrišķīgo seksuālo identitāti, saprot, ka nav gejs, jo platformu semiotiski var nolasīt arī kā erektētu fallu.) Galimārs ieģērbjas Čo-čo-sanas kostīmā, nogrimē seju, uzliek parūku – un izdara pašnāvību, pārgriežot ar spoguļa malu miega artēriju. Šī aina idejas līmenī runā skaidru valodu – Galimārs beidzot iegūst savu īsto identitāti, jo bijis nevis Rietumu vīrietis, bet Austrumu sieviete. Taču šī režisoriski skaidri izkārtotā ideja, manuprāt, runā pretī Jura Žagara Galimāra būtībai, jo viņš, pretēji Dž. Aironsa tēlotajam Galimāram, nav ne homoseksuāli orientēts, ne vājš raksturs, kurš caur nāvi glābjas, paliekot sapnī par Ideālo sievieti. Tādēļ šajā ainā konfliktē rakstura būtība ar viņa veiktajām darbībām un runāto tekstu. Viņš drīzāk sevi soda par aklumu – kā Edips, kurš izdur sev acis, kad patiesība nākusi gaismā, kas, pirmkārt, atņēmusi viņa dzīvē visdārgāko, otrkārt, padarījusi viņu par nožēlojamu komēdijas varoni ne tikai citu, bet arī savā uztverē. Aktiera balss intonācijā skan skumjas un vientulība, bet teksts šķiet citā valodā – tā mēdz būt tad, kad vārdi neizaug no tēla iekšējas būtības.

Aizvērt

Mārīte Gulbe //kroders.lv

Amerikāņu autora Deivida Henrija Hvanga lugas „M. Butterfly” (1986) iestudējums Lauras Grozas-Ķiberes režijā uz Dailes teātra lielās skatuves pat ļoti ierakstās tur skatāmo izrāžu estētikā. Veids, kādā izrāde būvēta: scenogrāfijas dekoratīvisms, lieli krāsu laukumi un kontrasti, bagātīgs mūzikas izmantojums (daudz un skaļi), video, kaila ķermeņa demonstrējums, provocējošs stāsts – viss Dž. Dž. Džilindžera iedibinātajā stilā, tā, ka iestudējumu gandrīz varētu piedēvēt arī viņa veikumam. Šoreiz grūtāk ieraudzīt režisores Lauras Grozas-Ķiberes individuālo rokrakstu, tas it kā pielāgojies jau iesakņojušamies stilam.

Izrāde ir kā liela, no tāluma skatāma bilde. Priekšplānā norit stāsts par franču diplomāta un ķīniešu aktiera-spiega attiecībām, pārējais ir laikmetu un vidi iekrāsojošs fons. (Kā vēsta izsmeļošā izrādes programmiņa, daļēji stāsts balstās uz dokumentāliem faktiem par Bernāra Bursiko un Šei Pei Pu – Francijas diplomāta un Ķīnas operas dziedātāja attiecībām 20. gadsimta 60. gados.) Personāži ir rezonieri bez biogrāfijas un individualitātes vaibstiem, mazas, garāmslīdošas karikatūriņas, starp kuriem izceļas Lilitas Ozoliņas ķīniešu kompartijas biedrene Čina un Vitas Vārpiņas Helgas vienpatīgā eksistence. Izmantota lielā skatuves telpa, bet interese būtībā ir par diviem cilvēkiem.

Toties šo divu personāžu attiecības patiesi ir neatslābstošas intereses vērtas, viņu starpā norisinās gandrīz dekadentiski izsmalcināta psihodrāma. Mīlas un naida piesātinātās attiecības Jura Žagara Renē Galimāra un Daiņa Grūbes Song Lilingas starpā atgādina pat Augusta Strindberga „Jūlijas jaunkundzes” modeli: psihoseksualitātes izpausmes un noliegums; atšķirīgs sociālais (un rasu) statuss, lomu un spēka pozīciju (iekarotais/iekarotājs; sievišķais/vīrišķais; maigums/spēks) maiņa.

Ķīna eiropietim ir neizdibināms, eksotisks ornaments. Un rietumnieku augstprātīgi paviršā attieksme atspēlējas. Austrumi D. Grūbes varoņa personā izrādās nesatricināmi, racionāli, akmenscieti un nežēlīgi. Apjautis to, rietumnieks identificējas ar piekrāpto austrumu sievieti Butterfly un salūst. Manierīgi ārišķīgais, donžuāniski pašapzinīgais Renē Galimārs finālā ir sievišķīgi nevarīgs, klauns ar izsmērētu smiņķi uz sejas. Bravūra sabrukusi. Pašnāvība ir vienīgā izeja, lai atgūtu savu cieņu.

Apbrīnas vērta ir D. Grūbes fiziskā pārtapšana „sievietē”: plastiskas kustības, vijīga gaita, prasmīga un nepārspīlēta balss modulācija, kustību elegance. Acu priekšā ir androgīna būtne, kurā vienā brīdī ieraugi vīrieti, bet citā – notici apmānam un ilūzijai par sievieti. Tāpēc Renē Galimāra mulsumu, neticību un maldus uz kādu brīdi var pat ļoti labi saprast. Režisore ieviesusi Song Lilingas alter ego kontrtenora Sergeja Jēgera personā. Song Lilingas ķermeņa/balss dalījums jau it kā uzskatāmi ir redzams acu priekšā. S. Jēgers un D. Grūbe ir viena un tā pati lugas persona, bet Galimāra uztveres malds un fatālā kļūda ir tā, ka viņš redz atšķirīgas būtnes un nesavieno tās kopā. Interesantākais, ka gan J. Žagars, gan D. Grūbe šķiet racionāli aktieri, bet viņiem izdodas padarīt sajūtamu pretrunīgo aizraušanās, valdzināšanas, kaislības (vai apmātības) enerģētiku, mīlas-naida saiti, tā starp šiem varoņiem patiešām eksistē. Domāju, ka te ir režisores vislielākie nopelni.

Scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša radītais mūra un aizslietņu tēls spēlē ne tikai pelēkās un sarkanās krāsas, rutīnas un kaislības kontrastu, bet ir tiešā sakarā ar Galimāra iekšējo problēmu: nespēju pārvarēt psiholoģisku barjeru, nespēju paskatīties acīs patiesībai un atzīt savu patieso seksualitāti, izvēli 20 gadus dzīvot ilūziju varā, pievērt acis uz acīmredzamiem absurdiem, to skaitā arī viņa un Song Lilingas „kopīgo bērnu”. Viņš redz to, ko grib redzēt, nevis to, kas ir. Galimārs, tāpat kā Butterfly, idealizē savu mīlas objektu, pakļaujas operas aktiera noslēpumainajam valdzinājumam, aizmirst par Ķīnas politiskā režīma rafinēto nežēlību un manipulācijām. Arī Dailes teātra iestudējums nav „spiegu gabals”, spiegošanas motīvs nav izvērsts, Galimāra-Song Lilingas attiecību kontekstā tas nav vadošais. Vismaz ne Galimāra apziņā, un tieši viņa versiju, viņa tiesas stāstu aktieri mums rāda.

Izrādē divreiz izmantots cilvēka kailums. Pirmoreiz tas ir Galimāra kailums – tīra, estētiska kaislības zīme. Otro reizi Song Lilingas kailums atklāj to, kas viņš ir, paslēpts zem sievietes tērpa, – parasts, vidusmēra ķīnietis, niecība, sīks izmantotājs. Ieraudzīt šo patiesību ir neizturami. Tas, nevis sabiedrības izsmiekls vai homoseksualitātes atzīšana, drīzāk ir īstais Galimāra pašnāvības iemesls. Režisore operiski romantizē šīs ciešanas: patosa radīšanai pastiprina mūzikas klātbūtni, J. Žagara varoni paaugstina uz pjedestāla. Tomēr, neskatoties uz vairākiem ārišķīgiem šova instrumentiem, uz nevajadzīgi ilgu „Madama Butterfly” video fragmentu demonstrējumu un to, ka aktieru ansamblim iestudējumā ir nenozīmīga fona loma, abu galveno varoņu pretrunīgā saikne un enerģētika ir spēcīga un empātiju rosinoša. Un tajā pastāv noslēpumainība, kuru nevar izskaidrot ar vārdiem. Varbūt to var sajust caur skorpiona – ambivalenta gudrības tēla – simboliku, kas ietver sevī seksualitāti, melus, sagrāvi un nāvi.

Aizvērt

Atis Rozentāls ****

Līdzīgi kā Liepājas teātra Piafu, arī M.Butterfly režisore Laura Groza-Ķibere ir pamatīgi būvējusi. Nevis radījusi, šūpodamās uz iedvesmas spārna, bet tieši būvējusi, un to jūt. Bet ko mēs varam pārmest, zinot, cik grūti apdzīvojama ir Dailes lielā skatuve, uz kuras režisorei nav īpaši bagātas pieredzes? Pirmajā cēlienā mazliet kaitina neproporcionāli plašais Pučīni operas atstāsts. Zināma problēma ir ar Jura Žagara varoni, jo viņam piešķirts pat uzsvērts homoseksuālista manierīgums, kas pārbīda izrādes akcentus, domājot par Daiņa Grūbes Song Lilingu kā galvenā varoņa ideālo sievieti. Dainim Grūbem šī loma ir liela uzvara un sasniegums karjerā, kura pēc pirmajām cerīgajām lomām bija sākusi apsūbēt. Grūbes un Žagara varoņu attiecību asij var sekot ar aizvien kāpjošu interesi, bet starp pārējiem personāžiem visprecīzākais aktierdarbs ir Lilitai Ozoliņai Biedrenes Činas lomā. Veiksmīgs risinājums ir Sergeja Jēgera kā Song Lilingas balss – otrā es – iesaistīšana izrādē. Par ko gan jāmulst – ka spožo nieciņu Šeipings teātris iebīda zālē, izņemot piecas rindas, bet smalko M.Butterfly, kurā svarīgi redzēt aktieru sejas, iestumj, cik dziļi var, skatuves dziļumā, tirgojot biļetes trīs orķestra rindās.

Līga Ulberte ****

Režisore Laura Groza-Ķibere šosezon nebaidās no izaicinājumiem. M. Butterflay iecere ir ļoti riskanta. Uz austrumnieciska kolorīta fona rādīt divu vīriešu, no kuriem vienam jāspēj radīt absolūti pārliecinošs iespaids, ka viņš ir sieviete, mīlas attiecības, neiekrītot tukšā dekoratīvismā vai mulsā neveiklībā, ņemot vērā arī latviešu – lielākoties konservatīvās – publikas gaumi, ir arhisarežģīts uzdevums. Tāpēc jo augstāk vērtējama izrādes veidotāju spēja sākotnējos skeptiķus, pie kuriem pieskaitu arī sevi, pārliecināt. Izrāde nav viendabīga. Nevainojams un stilistiski vienots ir Mārtiņa Vilkārša un Ilzes Vītoliņas radītais pelēki sarkanais izrādes vizuālais tēls, toties Galimāra lekcija pirmajā cēlienā, kas atkārto jau programmiņā izlasāmo ar operas fragmentiem fonā, ir visai ilustratīva; otrā plāna varoņi – tiesas sēdes dalībnieki – lielākoties vajadzīgi tikai formāli; atsvešinājuma elementi ar parūkām ir saprotami, bet neobligāti. Tomēr Dainim Grūbem partnerībā ar Juri Žagaru izdodas radīt to fascinējoši mistisko iespaidu, kas liek izrādei elpot, – viņš ir un nav viņa – plastikā un balsī, kaila, nepārprotami vīrišķīga mugura nepārprotami sievišķīgā kleitā kā čūskādā. Un finālā tukšajā milzu skatuvē ir tikai divi cilvēki, bet viņu enerģijas jauda ir ārkārtīgi spēcīga.

Aizvērt

Atsauksmes

Pievienot komentāru

Pievienot Pieslēdzies

Dailes teātris 12.02.2016 10:33

(no twitter.com) @GintaVilcane
Pārliecināts vizuālais tēls un emocionālais aktieru sniegums šovakar dominēja @Dailesteatris "M.Butterfly".Redzētais pārspēja gaidīto.

Dailes teātris 12.02.2016 10:33

(no twitter.com) @durvjupele
Stāstā par īsto vīrieti, ideālo sievieti un neiespējamo satikšanos @DainisGrube un @Dailesteatris atkal izkustina esamības pamatus.

Dailes teātris 12.02.2016 10:32

(no twitter.com) @LianaML
Jura Žagara un @DainisGrube radīto tēlu jūtu tektonika un ķīmija elektrizē laiku un telpu @Dailesteatris M.Butterfly. Lieliska izrāde!

Anna Ulberte 15.01.2016 20:19

Dainis Grūbe ir izdarījis, varētu teikt, neticamo. Neskatoties, ka pirms šī iestudējuma viņam ļoti spilgtu dramatisku lomu nav bijis, šo viņš paveica ar joni. Var redzēt, ka ir ļoti smagi strādāts ar kustību mākslinieci Ingu Krasovsku, kas ir palīdzējusi viņam tikt skaidrībā ar to, kā būtu jākustas sievietei, kas patiesībā ir galvenā iezīme, kas tik ļoti viņa tēlojumā pārliecina. Un ir noticis milzīgs darbs kopā ar režisori, kura būtībā viņu ar šo lomu ir izaudzinājusi kā aktieri un nostādījusi skatuviski pašu uz savām kājām. Ne velti šo izrādi var uzskatīt par dzimšanu, bezmaz vai, iespaidīgākajam tandēmam Latvijas teātros pēdējo gadu laikā. Grūbe pārliecina ne tikai ar savu vizuālo tēlu un balss tembra maiņu, bet arī ar emocionālo sniegumu. Kā jau minēju - mīlestība abu galveno varoņu starpā ir tik ticama, ka skatītājs dzīvo līdzi. Arī Song Lilingas personība ir ļoti intriģējoša - gadiem ilgi melo, bet tomēr mīl. Tas liek domāt par to, ka nekas jau patiesībā nav melns vai balts, bet gan pelēks kā pārējo varoņu tērpi.

https://teatrazapteuncitizveri.wordpress.com/2016/01/15/m-butterfly/

Arturs Brasliņš 26.12.2015 17:42

Izskatās, ka kāds ir pesimists pēc būtības, drūms un nievājošs. Mainiet attieksmi pret dzīvi un tās uztveri, "kundzīt"!!!

Dailes teātris 16.11.2015 08:47

(no twitter.com) @ssandija
@DainisGrube līdz kaulam patiesais tēlojums lika saprast šī neaptveramā darba būtību - mīlestība un perfekcija @Dailesteatris #MButterfly

Dailes teātris 16.11.2015 08:47

(no twitter.com) ‏@tincii
Tik ļoti noticēju @DainisGrube mīlestībai, ka jūtos no tiesas pievilta. Paldies par izrādi, redzētais pārspēja gaidīto. @Dailesteatris

Dailes teātris 16.11.2015 08:46

(no twitter.com0 ‏@SilRa_A
Varbūt Song Lilingu @Dailesteatris "M.Butterfly", kas ir @DainisGrube, var nospēlēt citādāk, bet ne labāk. Neviens! Apbrīnoju.

Dailes teātris 02.10.2015 11:38

(no twitter.com) ‏@E_Verita
Paldies @Dailesteatris par fantastisko aktieru sniegumu šīvakara M.Butterfly izrādē.
Bauda acīm, ausīm, dvēselei...

Dailes teātris 17.04.2015 11:47

(no twitter.com) ‏@ievavolka
Kad mīlam ideālu, fantāziju... tik nereāli un tik ļoti! Neprātīga un reizē arī skaista mīlestība: M.Butterfly @Dailesteatris Tā sajūta...

Dailes teātris 17.04.2015 11:46

(no twitter.com) ‏@ivetagra
Viens no skaistākajiem mīlas stāstiem, šosezon noteikti- ne Bovarī, ne Skarleta,ne Aspazija uc, bet SongLi (Grūbe&Žagars)...@Dailesteatris
1 retweet 3 favorites

Dailes teātris 23.02.2015 09:52

(no twitter.com) ‏@IneseEP
Apbrīnojama Daiņa Grūbes un Jura Žagara aktierspēle "M.Butterfly" @Dailesteatris !

Dailes teātris 23.02.2015 09:52

(no twitter.com) @An_Me_
@Dailesteatris M.Butterfly- jāredz! Dainis Grūbe - IZCILS! Paldies režisorei, paldies Jurim Žagaram, Ģirtam Ķesterim un pārējiem!

Dailes teātris 23.02.2015 09:51

(no twitter.com) ‏@valdisjusts
Patiesība - tiešām prasa upurus... pat ja cieš mīlestība. Lieliska izrāde # M.Butterfly @Dailesteatris

Dailes teātris 23.02.2015 09:51

(no twitter.com) ‏@LieneCipule
Žagars pārliecinoši iznes metamorfozes MButterfly. Pa īstam atkailina sevi,ļaujot griezt dvēseles miesā līdz asinīm.Paldies @Dailesteatris!

karīna kalna 14.12.2014 22:00

Sergeja Jēgera izpildījums fantastisks! Paldies!

Dailes teātris 05.12.2014 08:33

(no twitter.com) @looraa21
Apbrīnojams Song Lilingas tēls Daiņa Grūbes izpildījumā "M.Butterfly" @Dailesteatris Pelnītas Spēlmaņu nakts balvas!

Elīna Šmite 04.12.2014 22:30

LOTI (patika, iesaku).

Dailes teātris 27.11.2014 11:07

(no twitter.com) @GintaRiekstina
M.Butterfly @Dailesteatris Mani šokēja,biju tik pārsteigta par @DainisGrube lomu,visu cieņu un Juris Žagars arī nebeidza pārsteigt. #Iesaku

Līga Elerte(Kiršteine) 08.11.2014 09:32

...pirmās 10 min bija pagrūti pieslēgties,,,,pamazām,pamazām,,,,Izrāde protams īpatnēja,ne no tām par kurām saku-noteikti jāredz!!!Taču ja patīk nopietnas lugas un ir iespēja aiziet-būs laba.Zinot ka saturs ir pēc īsteniem notikumiem tomēr interesanti skatīties...Un D.Grūbes sniegums bija SUPER!!!

Vita Karule 08.11.2014 09:27

Paldies par izrādi! Gāju uz to ar zināmu skepsi, bet pēc noskatīšanās domāju par to vēl joprojām. Un tas ir rādītājs. Arī mani šī izrāde ievilka un turēja manu uzmanību ik mirkli. Ļoti patika galveno lomu cilvēki - Grūbe un Žagars. Ļoti jutekliski, smalki, pārliecinoši..daudz pārdomu tagad..un tas ir ļoti labi! Cepuri nost režisorei,kas meklē jaunus un interesantus risinājumus un katra izrāde ir kā jauns piedzīvojums.

Zanda Turlaja 08.11.2014 02:22

Vienas vienīgas salkanas atsauksmes ir parādījušās, kopš teātris ieviesis autorizētos komentārus. Bet domāju, ka tas nav izdevīgi pašam teātrim. jo es jau sen esmu sapratusi, ka atsauksmju sadaļu lasīt ir garām.

Šeit visi baigi jūsmo. Par jebko. Līdz ar to skatītājam tiek atņemts vēl viens orientieris.

Jau 3. DT izrāde, kurā knapi sagaidu starpbrīdi. Bet te TĀDAS jūsmas tajos aprakstos, ka liekas, ka pamperi būs jāņem uz izrādi līdz. (līdz izrādei ari viņus nelasu, jo zinu, kas te būs. Tikai pēctam pāršķiru un iesmīnu)

Pēdējā labā izrāde bij JRT Fundamentālists. Ko ieteica kolēģis, kurš arī parasti vairāk par 1 cēlienu vidējā teātrī neiztur. Līdz ar to mazliet var ieklausīties.

Nekautrējieties balsot ar kājām, ja jūtat, ka ar maku esat nokļūdījušies!! Tad varbūt sāks kaut kas kustēties.

Izrāde dekoratīvi laba. Kā jau vairums DT izrāžu. (tērpi, Jēgers, ko ari pieskaitu pie dekoratīvās daļas) Pārējais.. tas nav NOTIKUMS katrā ziņā.

P.S. Tagad jauna tendence parādījusies. Daži spīdina savus nevāji spilgto gaismu platekrāna telefonus un labu laiku bakstās ar pirkstiem pa viņiem. :D ;) Es nez - spēlītes spēlē vai ko.

Jūtos baigi baigi "saviļņota"! ;P :D Obligāti paņemiet pamperi, ja nākat uz šo izrādi!!

Dailes teātris 29.10.2014 09:27

(no twitter.com) ‏@LindaPavluta
Mm Butterfly @Dailesteatris - @DainisGrube BRAVO! D. Grūbes un J.Žagara tandēms - kolosāls pārsteigums! Paldies!

Dailes teātris 29.10.2014 09:27

(no twitter.com) @trumpika
Pēdējo 2 mēnešu laikā esmu redzējusi izrādes gandrīz visos Latvijas teātros patiesākā un labākā izrāde no visām M. BUTTERFLY @Dailesteatris

Dailes teātris 29.10.2014 09:26

(no twitter.com) ‏@777nanna
Paldies @Dailesteatris par M.BUtterfly,paldies režisorei L.Grozai.Izcili aktieri-Juris Žagars un Dainis Grūbe.Esmu sajūsmā!Paldies S.Jēgeram

Dailes teātris 29.10.2014 09:26

(no twitter.com) ‏@gulbeens
Rietumu/austrumu vīrietis-vienalga,ka tik @DainisGrube un Juris Žagars.Šis tandēms jau otro reizi neliek vilties. @Dailesteatris M.Butterfly

Dailes teātris 06.10.2014 09:25

(no twitter.com) ‏@Oskars_Kaulens
milzīgs dziļums un emocionālā amplitūda @Dailesteatris M.Butterfly. mēs visi esam saistītie trauki. tikai vieni un salstoši, bez ilūzijām.

Dailes teātris 06.10.2014 09:25

(no twitter.com) @happynorelle
Sapinos smalkā emociju,ilūziju un pārdomu tīklā.Noliecu galvu @DainisGrube priekšā.Izcili.Un tik graciozi...''M.Butterfly'' @Dailesteatris

Dailes teātris 06.10.2014 09:24

(no twitter.com) ‏@mara_m_
Sajūta,ko nepazīstu.Pēcgarša,kas nepamet. Paldies @Dailesteatris un īpaši Jurim Žagaram un @DainisGrube par M.Butterfly.

Dailes teātris 06.10.2014 09:24

(no twitter.com) @IneseTama
Vakardienas M.Butterfly @Dailesteatris tik spēcīga!!! Tāda pēc garša... Bija jau aizmirsies, ka Žagars var būt tik labs! Paldies!!! :-)

Dailes teātris 06.10.2014 09:22

(no twitter.com) @agnesiite78
@Dailesteatris Joprojām domās par M.Butterfly.Paldies J.Žagaram par Izcilo sniegumu un D.Grūbem par ieguldīto darbu!Pārsteidza-visi un katrs

Annasofija Tormane Thars 03.04.2014 21:03

Manas pārdomas,komentāri,recenzija:
http://tulpe13.wordpress.com/2014/04/03/izrade-m-butterflay/

Dailes teātris 03.04.2014 08:58

(no twitter.com) @rasux19
@Dailesteatris M.Butterfly ir spēcīga izrāde. Tu vari daudzus gadus dzīvot ilūzijās, ko pats radi... Un vienā mirklī tas viss var pazust...

Dace Rutka 02.04.2014 22:27

Vienkārši fantastiski!!! Tikko noskatījos izrādi otro reizi un viennozīmīgi ietu vēlreiz.
Ļoti kvalitatīva, saturiska un domugraudu un atziņu pilna izrāde.
Milzīgs paldies aktieriem!

Velta Pukpodina 02.04.2014 14:13

Izrāde M.Butterfly mani fascinēja. Laba aktierspēle, lielisks stāsts!
Daiņa Grūbes tēlojums bija tik lielisks, ka skatītāji paši noticēja, ka viņa atveidotais tēls patiesi bija sieviete.
Paldies Jums par jaukajām emocijām un lielisko sniegumu!

Dailes teātris 02.04.2014 13:14

(no twitter.com) @muhmire
@Dailesteatris. - Daiņa Grūbes vijīgās rokas, Žagara liegi baisais vīrietis -- tas visspēcīgākais izrādē Butterfly. Un izcilā Jēgera balss!

Inese Paspārne 02.04.2014 10:35

Apmeklēju 1. aprīļa izrādi un varu apliecināt, ka neviens no man apkārt sēdošajiem skatītājiem zālē nežāvājās, neknosījās un negarlaikojās.
Mani izrāde pārsteidza un aizrāva, S. Jēgera dziedājums - grandiozi, J. Žagara un D.Grūbes tēlojums, skatuves uzbūve un scenogrāfija - raisīja absolūti nereālas izjūtas un emocionālu piesātinājumu, ne miņas no parodijas vai lētas ķiķināšanas par austrumu un rietumu kultūru saskarsmi. Mani izrāde "turēja" savā varā līdz pat pēdējai sekundei. Liels paldies!

Dailes teātris 02.04.2014 08:38

(no twitter.com) @Pasparne_
teātris bija super! M. Butterfly - kaut kas fantastisks, it īpaši Grūbes un Žagara aktierspēle. paldies! @Dailesteatris

anete strelēvica 01.04.2014 23:20

1. aprīļa izrāde tiešām pārsteidza - aktieru spēle ārkātīgi vāja, no rietumu un austrumu kultūru tikšanās netika paradīts nekas, klajš vēstures faktu un notikumi izklāsts bez līdzpārdzīvojuma, pilnībā kaili ķermeņi uz skatuves jau sen nespēj šokēt un pārsteigt. Un tas nav tikai mans viedoklis skatītāji zālē žāvājās, knosījās un garlaikojās. Kulminācīja vairāk atgādināja vāju parodiju, patiesībā visa izrāde likās veidota uz parodijas robežas.
Pozitīvais moments bija veiksmīgi apdzīvotā skatuves scenogrāfīja un plašo skatuves iespēju izmantošana. Man žēl rakstīt šādu komentāru, bet skatītāji ir pelnījuši redzēt patiesu un kvalitatīvu mākslu.

Krišjānis Bite 01.04.2014 08:09

Recenzija - http://kulturajauniesiem.blogspot.com/2014/04/mbutterfly-recenzija-papildinats.html

Dailes teātris 27.03.2014 09:01

(no twitter.com) @LEVanaga
Paldies @Dailesteatris par "M.Butterfly"! Jau kārtējo reizi patīkami pārsteidza J.Žagara un D. Grūbes žilbinošā un drosmīgā saspēle.

Kristīne Stašāne-Apine 26.03.2014 15:48

Izcila izrāde, Dailes teātris sen tik ļoti nebija pārsteidzis. Pozitīvi pārsteidzis. Grūbe un Žagars lieliski. Paldies! Tas bija izcili!

Krišjānis Bite 25.03.2014 22:07

Īsa recenzija - http://kulturajauniesiem.blogspot.com/2013/11/mbutterfly-recenzija.html

Dailes teātris 17.03.2014 08:26

(no twitter.com) @JustineApine
Izcila aktierspēle izrādē M.Butterfly,paldies Dailes teātrim!Pirmo reizi dzīvē noticēju aktiera radītājam tēlam.Izrāde-uzdrīkstēšanās.Iesaku

Dailes teātris 17.03.2014 08:25

(no twitter.com) @mikelsoneagita
Tandēms Žagars&@DainisGrube @Dailesteatris izrādē "Izraidītie" -ļoti labi, bet šovakar izrādē "M.Butterfly"-IZCILI!

Dailes teātris 17.03.2014 08:25

(no twitter.com) ‏@Zelonka
Vakar vakarā žilbinošs "M.Butterfly" @Dailesteatris!Biju dzirdējusi, ka laba izrāde,bet ka TIK laba,necerēju.@DainisGrube hipnotisks.

Evija Kļaviņa 28.02.2014 11:40

Fantastiski, aizraujoši un reizē baisi izjust, ko māksla spēj izdarīt ar cilvēka apziņu! Vakar dažas neprātīgas stundas biju līdz ausīm iemīlējusies....sievietē, ko tēlo vīrietis...Izcili un biedējoši. Izvēloties galveno lomu tēlotājus, režisore ir trāpījusi desmitniekā, jo kontrasts ir fascinējošs.
Paldies visiem, kas piedalījušies un joprojām piedalās šī Notikuma radīšanā.

Dailes teātris 28.02.2014 08:35

(no twitter.com) maira_leikarte
Lūdzu noskatieties M.Butterfly @Dailesteatris ! Esmu pilnīgā apmulsumā,kā@DainisGrube ir paveicis...ir..ak,vienkārši tas jāredz jums pašiem!

Dailes teātris 28.02.2014 08:34

(no twiter.com) @Liginjsh
M.Butterfly @Dailesteatris - fantastiska Austrumu sajūta, Žagars un @DainisGrube - lieliski un Jēgera balss kā punktiņš uz i. Esmu sajūsmā!!

Ingrīda Upeniece (ex Beināre) 27.02.2014 23:00

Tiko no izrādes.Ļoti laba.Fantastiska aktierspēle.Žagars un Grūbe-kā to var dabūt gatavu?Šķietami nesavienojamas lietas savijušās vienā veselumā radot īstu pārsteigumu.PALDIES.

Sigita Paula 24.02.2014 20:15

Dailes teātris vēl var mani pārsteigt un ieraut pilnīgi citā pasaulē, radot satraucošas sajūtas, skudriņas pār ķermeni un apbrīnu par lielisko aktierspēli, par brīnišķīgajiem aktieriem un režisores ideju, par visu, kas notiek uz skatuves, un ļauj līdzdzīvot galvenajiem tēliem.
Tas, ko Dainis Grūbe dara uz skatuves, ir vārdiem neaprakstāmi, un varu vien mēģināt iedomāties, cik daudz tas no viņa ir prasījis, lai šo lomu attēlotu tā, kā režisore to ir iecerējusi.
"M.Butterfly" ir izrāde, ko gribētos nodēvēt par lielu uzdrīkstēšanos, lai ne visiem pieņemamas lietas parādītu tā, ka nav neērtības sajūtas un riebīgums, bet gan apbrīna, apbrīna un vēlreiz apbrīna! Apbrīna un sajūsma par visu, kas notiek uz skatuves, bet, galvenokārt, par lielisko Jura Žagara un Daiņa Grūbes saspēli.
Jau iepriekš esmu pārliecinājusies par režisores Lauras Grozas-Ķiberes spējām, iestudējot izrādes Dailes teātra Kamerzālē un Mazajā zālē, un šis ir pierādījums, ka Laura zin, ko darīt ar Lielo zāli un kā to apdzīvot. Dodiet vēl Laurai iestudēt izrādes Lielajā zālē! Viņa VAR!!!

Plašākas atsauksmes blogā: http://sigita-paula.blogspot.com/2014/02/trauslais-taurins-lauras-grozas-kiberes.html

kristīne pugeja 20.02.2014 14:17

„M.Butterfly” pievienoju noskatīto izrāžu TOP „plauktam”. Katra izrādes laikā piedzīvotā emocija un pārdomas pēc tās ir to vērtas.
Rietumi un Austrumi – mūžsens stāsts par divām dažādām pasaulēm. Sava ideāla meklējumi un šķietamā sastapšana, dvēseles atkailināšanās un ilūziju zaudēšana. Mīlestība – fantāzija vai realitāte?
Pievienojos tiem izrādes skatītājiem, kuri teic, ka Dailes teātris prot pārsteigt. Pozitīvā nozīmē. Izcila teātra izrāde kopumā – režija, muzikālais fons, Sergeja Jēgera unikālais dziedājums, scenogrāfija.. Bet visam pāri - lielisks Jura Žagara (Galimārs) un Daiņa Grūbes (Song Lilinga) tēlojums vai šoreiz pareizāk būtu teikt – abu aktieru saspēle. Noticēju katram šī mīlas stāsta mirklim.
Joprojām domās un sajūtās esmu izrādē.

Dailes teātris 03.02.2014 09:08

(no twitter.com) ‏@anchuxxxx
Dailes teātris prot pārsteigt, un šovakar tas izdevās ar M. Butterfly. Grūbes un Žagara saspēle bija, kaut kas unikāls.

Dailes teātris 03.02.2014 09:08

(no twitter.comO) @lietinja
"M.Butterfly" Dailes teātrī- aizkustināja līdz asarām. Juris Žagars un Dainis Grūbe - ģeniāla aktierspēle. Ļoti patika. Iesaku!

Dailes teātris 03.02.2014 09:04

(no twitter.com) @otiloti
M.Butterfly @Dailesteatris ! Visu cieņu Grūbem un Žagaram. Šādas izrādes tik ātri neizplēn!

Dailes teātris 03.02.2014 09:00

(no twitter.com) @editematusevica
Izbaudīju "M. Butterfly" @Dailesteatris. Grūbe Song Lilingas lomā aprbrīnojams un graciozs. Žagars Galimāra lomā vīrišķīgi trausls.

Dailes teātris 31.01.2014 10:49

(no twitter.com) @Blauberga
Pēc ilgiem laikiem noticēju aktiera radītajam tēlam: @Dailesteatris M.Butterfly Žagars bija izcils! Paldies! Oskara statuete no manis!

ilva Beiere (Dimitre) 31.01.2014 08:27

Ļoti emocionāla izrāde! Patiess baudījums! Ģeniāls D.Grūbes un J.Žagara tēlojums! Jēgera balss lieliski papildina izrādi! Ļoti, ļoti patika!

Vanda Veneranda 31.01.2014 00:09

Biju skatītāju vidū 30.janvāra izrādē. Noticēju šim mīlas stāstam! Pikanti, ironiski, aizkustinoši- patiesi burvīga izrāde. Lielisks ir J.Žagars savā lomā, neatvairāmi pavedinošs D.Grūbe.:) Pacilājoša mūzika ar dzidro S.Jēgera tenoru! Paldies visiem māksliniekiem!

Dailes teātris 17.01.2014 10:28

(no twitter.com) @IvetaDaine
Paldies @Dailesteatris par M.Butterfly! D.Grūbe, J.Žagars izcili. Fantastiski tēlojumi!

Dailes teātris 17.01.2014 10:01

(no twitter.com) @UzSaraParukas
Šodien pieredzētais @Dailesteatris, sevišķi izrādes kulminācija, bija patiesi ģeniāls meistardarbs no J.Žagara un D. Grūbes puses! BRAVO!

Dailes teātris 17.01.2014 10:00

(no twitter.com) ‏@TestPilote
Kas/kāda ir mīlestība? Vakardienas šokējoši labā izrāde M.Butterfly @Dailesteatris lika par to aizdomāties. Iesaku!

Dailes teātris 16.01.2014 08:56

(no twitter.com) @Livas_nieki
M.Butterfly @Dailesteatris ir vienkārši PERFEKCIJA. Žagars un Grūbe ir fantastiski (ak, tie mati un tās kleitas!). Gribu redzēt vēlreiz.

Dailes teātris 16.01.2014 08:55

(no twitter.com) @Helcaaa
BRAVOO Žagaram un Grūbem, izcila izrāde, režisora un aktieru darbs! Paldies @Dailesteatris

Dailes teātris 09.12.2013 08:41

(no twitter.com) @AgneseStrazda
@DainisGrube ir pelnījis labākā aktiera titulu pēc Madam Butterfly. Neticami un ļoti talantīgi. @Dailesteatris

Dailes teātris 09.12.2013 08:41

(no twitter.com) ‏@Sintijaa_S
Vakar redzētā "M.Butterfly" patīkami pārsteidza. Visu cieņu Dainim Grūbem un Jurim Žagaram - fantastiska aktierspēle.

Dailes teātris 09.12.2013 08:40

(no twitter.com) @ZanePo
Lieliska aktierspēle M.Butterfly @Dailesteatris Žagars un @DainisGrube, jaunā ampluā, izcili. Atstrādāta ikviena kustība un mīmika.

Dailes teātris 09.12.2013 08:36

(no twitter.com) @jansone_anda
M.Butterfly izrāde Dailes teātrī ka zibens spēriens... Lieliski! Noticēju Žagara un Grūbes "ķīmijai". Perfekti!

Ineta Raga 08.12.2013 22:36

Lieliska izrāde! Pārsteidzoša.Mulsinoša.Aizraujoša. Patika viss - režija, mūzika,tas kā tika iesaistīts S.Jēgers, scenogrāfija...visi mazāko lomu aktieri, bet visvairāk, protams, Jura Žagara un Daiņa Grūbes aktierspēle. Arī kailums bija tik skaists un īstajā vietā. Un izcila attiecību psiholoģija...sieviete un vīrietis, vīrietis un viņa pašapziņa, austrumi un rietumi.... Joprojām domās esmu izrādē. Paldies!

Ņina Bogoļubova 08.12.2013 20:49

Izdevas psihologiski dziļa izrāde. Paldies!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Annija Matīsa 02.12.2013 20:14

http://ieelporigu.blogspot.com/p/garsigi-skaties.html

kas ir M.Butterfly ?

Dailes teātris 27.11.2013 09:27

(no twitter.com) @evijabarkane
Krāšņa skatuve,sen neredzētais Juris Žagars,kolosālā Sergeja Jēgera balss, izcila M.Butterfly aktiermāksla!Tas viss @Dailesteatris ! Paldies

Dailes teātris 27.11.2013 09:27

(no twitter.com) ‏@ierodies_
Izcils, tiešām izcils Dainis Grūbe @Dailesteatris "M.Butterfly" - sarežģīts aktierdarbs, kuru aizraujoši vērot no sākuma līdz beigām.

Dace Medne(Millere) 19.11.2013 18:00

Paldies par jauko vakaru,noticēju aktieriem un režisorei.Lielisks darbs D.Grūbem un Žagaram, mūzika, tērpi un atmosfēra...Viss bija lieliski!

Dailes teātris 16.11.2013 18:23

@LielaaZive 3h
Atkailinātas emocijas un ķermeņi,līdzpārdzīvojums un pārsteigums. Es noticēju arī tādai mīlestībai!!! Mr.Butterfly @Dailesteatris

Dailes teātris 16.11.2013 12:02

(no twitter.com) ‏@bellabriska
Ļoti patika skumjais stāsts un austrumnieciskā noskaņa šovakar uz @Dailesteatris skatuves "M. Butterfly". Cepuri nost Dainim Grūbem!

Dailes teātris 16.11.2013 12:02

(no twitter.com) ‏@lienebinde
"M.Butterfly" @Dailesteatris aizved ceļojumā uz Ķīnu. Gandrīz šķebinošas skumjas, bailes un pārdzīvojums.Bravo D.Grūbem un J.Žagaram!

Sigita Āboltiņa 12.11.2013 16:06

Pateicoties M.Butterfly, svētdienas vakars izvērtās negaidīti pārsteidzošs - lieliska aktierspēle, mūzika, kostīmi, noskaņa... Pilnīgi viss. Un Žagars... - ar draudzeni nospriedām, ka šī ir viņa līdz šim izcilākā spēlētā loma, bet Grūbe sievietes tēlā - bez vārdiem. Izrādes beigās sakāpinātās emocijas bija paralizējušas manas runas spējas vēl labu brīdi. tiešām fantastiska izrāde, iesaku katram to noskatīties.

Sandra Jansone 11.11.2013 22:37

Liels paldies Dainim Grūbem! Fantastiska aktierspēle!

Angelika Jāsuma 11.11.2013 13:06

Ļoti patika viss, aktieru spēle, arī īpašās kustības, protams mazliet šoks par izģērbšanos un seksa imitāciju, bet lai arī tas uz skatuves ir dažreiz skatītājiem pārsteigums. Iesaku silti aiziet un baudīt izrādi !!!

Dailes teātris 11.11.2013 09:01

(no twitter.com) @ilziiitis
Vakars @Dailesteatris M.Butterfly - ļoti patika, divas stundas starp austrumiem un rietumiem paiet nemanāmi, īpašs paldies @DainisGrube :)

Dailes teātris 11.11.2013 09:01

(no twitter.com) @Alinchiks
Par M.Butterfly izrādi @dailesteatris jāsaka,ka patika viss- aktierspēle,mūzika,scenogrāfija, kustības.

Dailes teātris 11.11.2013 09:00

(no twitter.com) @KitijaBalcare
M.Butterfly @Dailesteatris nav par mīlestību, bet par apziņas rāmjiem un kultūrsadursmēm indivīdā. Ar bīstami valdzinošu @DainisGrube spēli.

Dailes teātris 11.11.2013 08:59

(no twitter.com) @Grencberga
Jo jūtīgāk viņš kā Vīrietis bija sieviete, jo jūtīgāk mani kā Sievieti, viņš apbūra kā vīrietis. Lielisks M.BUTTERFLY @Dailesteatris Jāredz!

Dailes teātris 11.11.2013 08:59

(no twitter.com) ‏@lediju_klubs
Izcila spēle @Dailesteatris M.Butterfly! Cik tālu ikviens mēs ejam melos paši sev, lai izvairītos no sāpēm un zaudējuma? Joma ir sekundāra.

Dailes teātris 11.11.2013 08:58

(no twitter.com) ‏@bjorciite
Pirms @Dailesteatris "M.Butterfly" 2.cēl. priekšāsēdošais vīrietis, iemetot aci programmiņā, iesaucās: "Tas ir vīrietis!" Bravo @DainisGrube

Dailes teātris 11.11.2013 08:58

(no twitter.com) @lavka_lv
M.Butterfly@Dailesteatris спектакль,на который пойду во второй раз,-восторг,визуальный на100%,прекрасная игра актеров и голос Егерса,счастье

Dailes teātris 11.11.2013 08:56

(no twitter.com) ‏@KalniArmands
"M.Butterfly"Dailē-Spēcīgs iespaids, režijai izdevies visas atšķirīgās iestudējuma komponentes apvienot pārliecinošā veselumā.

Agita Gailīte 09.11.2013 22:58

Ļoti patika izrāde. Interesanta un aizraujoša,dažviet pārsteidzoši mulsinoša:) iesaku apmeklēt.

Marta Sondare 09.11.2013 22:33

http://kurpjukaste.wordpress.com/2013/11/09/97101-m-butterlfy/

kurpjukastes viedoklis par M.Butterfly.

Ivanda Avotiņa 09.11.2013 10:43

Dailes teātris nav mans mīļākais teātris, bet ļoti patika filma, tādēļ nolēmām uz šo izrādi aiziet. Turklāt vēl piedalās Sergejs Jēgers...Gaidījām daudz un arī saņēmām daudz. Ja Dainis Grūbe pirmajā cēlienā dažās vietās nepārliecināja, gribējās teikt: "vēl maigāk, plastiskāk", tad otrajā cēlienā bija vietas, kur Dainis pārspēja pats sevi. Sergejs Jēgers -kā naglai uz galvas, cik ļoti viņš šajā izrādē iederējās! Izrāde aizrāva. Beigās gribējās saukt "Bravo", bet no aizkustinājuma to nespēju. Es to saucu iekšēji. Vīra atsauksmes par izrādi bija, ka ļoti, ļoti patika. Dailes teātris viņa acīs ar šo izrādi esot ievērojami cēlies. Iesaku noskatīties!

Rādīt atsauksmes Rakstīt atsauksmi

Deivids Henrijs Hvangs
M.Butterfly

Lielā zāle

Lomās

Radošā komanda

Video

Publikācijas

«M.Butterfly» jeb drosme izģērbt patiesību kailu

Iztēle + aktierspēle = ideāla sieviete

M. Butterfly dubultslazds

Misters Taurenītis Dailē

Detektīvs, ko negribas atminēt

Skaistais skorpions

Ābolu ķocis. Izrāde ar čūskādas noslēpumu

«M.Butterfly» jeb drosme izģērbt patiesību kailu

Iztēle + aktierspēle = ideāla sieviete

M. Butterfly dubultslazds

Misters Taurenītis Dailē

Detektīvs, ko negribas atminēt

Skaistais skorpions

Ābolu ķocis. Izrāde ar čūskādas noslēpumu

Atsauksmes

Izmantotās sīkdatnes

Pieteikties jaunumiem

Deivids Henrijs HvangsM.Butterfly

Lielā zāle

Lomās

Radošā komanda

Video

Publikācijas

«M.Butterfly» jeb drosme izģērbt patiesību kailu

Iztēle + aktierspēle = ideāla sieviete

M. Butterfly dubultslazds

Misters Taurenītis Dailē

Detektīvs, ko negribas atminēt

Skaistais skorpions

Ābolu ķocis. Izrāde ar čūskādas noslēpumu

«M.Butterfly» jeb drosme izģērbt patiesību kailu

Iztēle + aktierspēle = ideāla sieviete

M. Butterfly dubultslazds

Misters Taurenītis Dailē

Detektīvs, ko negribas atminēt

Skaistais skorpions

Ābolu ķocis. Izrāde ar čūskādas noslēpumu

Atsauksmes

Izmantotās sīkdatnes

Pieteikties jaunumiem

Deivids Henrijs Hvangs
M.Butterfly