Pēteris Liepiņš

Pēteri Liepiņu šodien neapšaubāmi var uzlūkot par vienu no sabiedrībā cienītākajiem un mīlētākajiem Latvijas skatuves māksliniekiem. Viņš pieder pie tiem aktieriem, kam nospēlēt, teiksim, Jāni vai Pēteri padodas tikpat artistiski kā skrūvi, vēju, suni vai ziloni... Viņa ampluā nekādi neiekļaujas vai nu vienīgi varoņos vai komiķos, viņš ir cilvēks – teātris, kas pats spēj būt arī dekorācija, skaņa, rekvizīts, bet galvenais – uzveduma sirds un dvēsele.

Visspilgtāk to apliecinājušas viņa monoizrādes: A.Kronenberga “Jērādiņa” un “Ķēniņa Mikabikas raibie svārki”, J.Dreslera “Jefiņš” saka: “Akurāt Īstā laikā esmu klāt!”. Šo izrāžu režisors un uzticīgs viņa radošā darba līdzgaitnieks Kārlis Auškāps mākslinieku raksturo šādi: “Dzimis aktieris. Liels aktieris. Sava vienīgā teātra aktieris. Ar zēna sapņiem, zemnieka spītu un darba mīlestību, ieroču nesēja uzticīgu kalpošanu, gara aristokrāta humoru un stila izjūtu un mūžīgu bruņinieka dvēseli. Joprojām viņam uz skatuves nekas nav par grūtu un ar viņu kopā ir iespējams viss.”"

P.Liepiņa panākuma pamatā lielā mērā ir spēja panākt apskaužamu kontaktu ar dažādām, pat pilnīgi pretēja rakstura auditorijām. Viena skatītāju daļa ir jūsmīgi uzņēmusi Jurģa kunga komiskās puantes Ā.Alunāna lugas “Džons Neilands” izrādēs, smējusies par Jukumu M.Zīverta “Minhauzena precībās”, Brenci R.Blaumaņa “Trīnes grēkos”, Trufaldino K.Goldoni “Divu kungu kalpā”, titullomu Moljēra “Žoržā Dandēnā”, aktiera jaunāko sniegumu - Kārli Tunci P.Putniņa “Labajā tīrības sajūtā” – cik krāšņa, niansēm bagāta komisko krāsu palete! Savukārt citus ir saviļņojis un satriecis Izašara pārdzīvojuma spēks Raiņa traģēdijas “Jāzeps un viņa brāļi” uzvedumā, Ēna A.Čaka “Mūžības skartajos”, Džordžs D.Meimeta kamerstila spēlē “Pīļu variācijās”, negaidītais Hitlera atveids G.Gravstrēma “Zārā Leanderē”, ticības ceļos nomaldījies Jūda M. de Helderodes “Barabā”… Mazie skatītāji ar visīstāko aizrautību ir dzīvojuši līdzi Pētera Liepiņa tēlojumam bērniem domātajās izrādēs – M.Māterlinka “Zilais putns”, K.Greiema “Vējš vītolos”, G.Rēdera “Aladīna burvju lampa”... Īpašu uzmanību savulaik piesaistīja cilvēka uzticības tēma, kas atplaiksnījās Sančo Pansas lomā M.de Servantesa romāna “Dons Kihots” skatuves variantā, iekšēji dragāta cilvēka sāpīgās izziņas un laimes alkas Daukas lomā izrādē “Dullais Dauka”. Vēl minams spilgtiem triepieniem izveidotais cilvēka niecības atveids Dzērāja lomā Māras Zālītes dramatiskās poēmas “Tiesa” uzvedumā. P.Liepiņa darba stilu raksturo plašs tēlojuma paņēmienu diapazons, artistisks temperaments, nevairīšanās no pārdrošiem skatuviskās izteiksmes meklējumiem. Būtiska nozīme P.Liepiņa lomās ir dzirkstošajai humora izjūtai. Viņa komēdiju lomās ir daudz trāpīgu dzīves vērojumu, kas, pasniegti rūpīgi izstrādātā formā, aizsniedz plašu vispārinājumu - kā “tautas talants” Andžs R.Blaumaņa “Pazudušajā dēlā” vai, piemēram, āksts Galoda V.Šekspīra komēdijā “Kā jums tīk”. P.Liepiņa nenogurstošā darba griba un humora izjūta, kurā ir laba tiesa pašironijas, raksturo viņa vietu un nozīmi tagadnes Dailes teātrī. Trīszvaigžņu ordeņa virsnieks.

Lomas pēdējos gados:

Džons Vilkss / Jenkiju zaldāts / Telegrāfists (M.Mičelas „Vējiem līdzi", 2013), Otrais sargu zaldāts (O.Vailda "Salome", 2013) Tēvs (P.Zelenkas "Vau!!!", 2012) Komisārs (K. Malapartes "Arī sievietes zaudēja karā", 2012) Anspēka tēvs ("Džons Neilands", 2012) Mazbērzu tēvs ("Trīnes grēki", 2012) Rudums (R. Staprāna "Gūsteknis pilī", 2011) Dakteris Maijerss (K. Ludviga "Primadonnas", 2011) Politiķis ("Trīs Sprīdīši: turp un atpakaļ", 2011) Francis, Robis (L. Gundara "Vārnu ielas republika", 2011) Repņikovs (A. Vampilova "Atvadas jūnijā", 2010) Džordžs Talbots, grāfs Šrūsberijs (F. Šillera "Marija Stjuarte", 2010) Marķīzs de Šarons (M. Bulgakova "Versaļas kods", 2010) Bērtulis, Ķeizars, saimnieks (V. Grēviņa "Gaisa grābekļi", 2010) Gerhards Erhards Sīpoliņš (A. Kronenberga "Jērādiņa", 2009) Leo (M. Milliaho "Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas", 2009) Pārvaldnieks (R. Kūnija "Ja mana sieva uzzinās...", 2009) Tiesnesis Veiss (M. Zālītes, U. Marhilēviča "Priekules Ikars", 2009) Truabāla kundze (R. Šarta "Manu sievu sauc Moriss", 2008) Vorners Pērsels (P. Rozenfelda "Lodes pār Brodveju", 2008) Čārlijs Holmss (S. Stīvensa "Plašās pasaules krastā", 2007) Kuilti (V. Nabokova "Lolita", 2007) Šerloks Holmss (R. Paula, J. Petera "Cits Šerloks Holmss", 2006) Senektijs (A. Kamī "Kaligula", 2005) Ķēniņš (R. Paula, M. Zālītes "Meža gulbji", 2005) Galvenais ārsts (Dž. Dž. Džilindžera parafrāzē "Striptīzs", 2005) Olivers Džeksons, Vollijs (T.Viljamsa, U.Marhilēviča, K.Dimitera „Klondaika", 2004) Polonijs (Viljama Šekspīra "Hamlets", 2003), Ceļinieks (Eriks Ādamsona "Sapņu pīpe", 2003), Kasaņjs (Žorža Feido "Kungs iet medīt...", 2002), Kārlis Tuņķis (Paula Putniņa "Labā tīrības sajūta", 2002), Pērs (Astridas Lindgrēnes "Ronja - laupītāja meita", 2002), Antonio (Pjēra de Bomaršē "Figaro kāzas", 2001), Mikiņš (Alberta Kronenberga "Ķēniņa Mikabikas raibie svārki", 2001).