Publikācijas

Atsauksmes

Pievienot komentāru
Pievienot

Dailes teātris 24.02.2020 19:43
Annasofija Tormane Thars virtuālajā grupā #SkatītājVērtē:

"Režisors Intars Rešetins ir iestudējis rakstnieka Zellera triloģijas noslēguma darbu “Māte“(iepriekšējie “Ak, tētīt…“ un “Dēls“), ko ir iespējams redzēt Kamerzālē. Citreiz, kad tiek iestudēti “sēriju“ darbi, tad ir liela varbūtība, ka kāds no tiem būs paklupiens, jo ir gandrīz vai neiespējams iestudēt vairākkārtēji ar tiem pašiem panākumiem.

“Māte“ ir režisora triloģijas vājākais iestudējums, jo skatoties rodas sajūta, ka veidotājiem īsti vairs nav ko teikt (kā, piemēram, ir “Dēlā“, kur emocijas un pārdomas bija tik jūtamas un dziļas, ka atmiņas par iestudējumu vēl joprojām ir ļoti spilgtas). Tas nenozīmē, ka šī ir slikta izrāde.[..]"

Pilnu izrādes vērtējumu lasiet šeit - https://ej.uz/ou3i
Dailes teātris 14.02.2020 13:57
Dana Zālīte virtuālajā grupā #SkatītājsVērtē:

"Izrādi “Māte” gaidīju teju vairāk nekā Ziemassvētkus. Galvenokārt tāpēc, ka iepriešējie triloģijas iestudējumi “Ak, tētīt…” (Nacionālais teātris) un “Dēls” (Dailes teātris) ir absolūti teātra meistardarbi (īpaši izceļot “Dēlu”) un sniedz skatītājiem lielisku teātra pieredzi. Lugu autors Florians Zellers režisoram Intaram Rešetinam ir iecienīts dramaturgs, to viņš vairākkārt ir pieminējis intervijās un tas visās trijās izrādēs ir labi jūtams. Personīgā piesaiste izrādei ir ļoti būtisks faktors un lielākoties šādos gadījumos visi iesaistītie ir tikai ieguvēji.[..]"

Pilnu izrādes vērtējumu varat lasīt šeit - https://ej.uz/ygs3
Inese Putniece 04.02.2020 06:51
Kad Intars Rešetins mani uzrunàja ar lùgumu, padalíties ar savu profesionāļa redzējumu par topošo izrādi F.Zellera “Māte” Dailes teātris, piekritu nedomājot. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visus iepriekšējos Zellera lugu iestudējumus Latvijas teātros, ieskaitot Krievu Drāmu, jau biju noskatījusies. Izkāpt ārpus ierastās komforta zonas, iztēloties lugas autora tekstu kā kādu reālu cilvēku stāstīto, ielūkoties varoņu intrapsihiskajā realitātē & padalīties ar savu redzējumu ar aktieriem, šķita labs izaicinājums - kā citas profesijas pārstāvim atklāt nianses, kas Māti & viņas dzīves stāstu, padara traģisku? Jāsaka, manā ieskatā, līdzīgi kā lugā par Tēvu (Nacionālajā teātrī “Ak, tu tētīt!”), arī šajā autors parāda, ka viena ģimenes locekļa slimība vai personības trauslums pārējiem liek savā ziņā dzīvot, kā uz pulvera mucas.
Uz izrādi gāju drusku ar bažām & gaidām vienlaikus - zinu sižetu, taču gaidu, ko & kā būs izdarījis režisors & aktieri. Mani pārliecināja. Manuprāt, tas vienmēr ir izaicinājums, kā uz skatuves vai ekrāna parādīt cilvēka trakumu nekariķējot to, bet arī vienlaikus nepadarot skatītājam absolūti nebaudāmu. Jo, būsim godīgi, kuram tad interesē skatīties & interesēties par parasta cilvēka ierastu ikdienas rutīnu!
Dailes teātris 03.02.2020 17:17
Armands Kalniņš virtuālajā grupā #SkatītājsVērtē:

"„Zelleriādes” noslēgums, nedaudz žēl, ka tā, kaut gan saprotams, ka pienācis laiks citiem meklējumiem. No Zellera triloģijas iestudējumiem idejiski man vistuvākā/dzīvākā/personiskākā ir „Dēls” (Dailes teātrī), tomēr gan „Ak, tētīt…” („Tēvs”) Nacionālajā teātri (nupat tās ieraksts bija skatāms LTV), gan „Māte” ir ļoti nepieciešamas manas pieredzes un līdzdomāšanas rosināšanai. Jaunā izrāde ir vēl skarbāka (tumšāka?), ja tā iespējams izsvērt. Visās šīs triloģijas lugās slimība ir būtisks notikumu katalizators (šoreiz – demence? šizofrēnija?…), bet labi, ka tā netiek pārlieku uzsvērta un nedominē. Katra sižeta norise iestudējumā, nedaudz izmainītā veidā atkārtojoties (teksts mainās maz, noskaņas atšķiras būtiskāk), parāda divus attiecību variantus: slikto un labo (maigāko), taču arī it kā labākais risinājums nebūt nav cerīgs.[..]"

Pilnu izrādes vērtējumu lasiet https://ej.uz/1kep
Dailes teātris 03.02.2020 17:15
Vita Jermoloviča virtuālajā grupā #SkatītājsVērtē:

"Tagad varu teikt, ka esmu redzējusi visas trīs Floriana Zellera izrādes, kas ir uzvestas Latvijā. Lieliski, ka šie darbi bez robežām par cilvēku iekšējām un bieži nesaprotamajām dvēseles dzīlēm ir uz skatuves. Vienmēr sāp un ik reizi es jūtos laimīga, ka mani tas nav piemeklējis. Neizsakāms prieks bija redzēt uz skatuves Lilitu Ozoliņu, viņas jutekliskums, iznīcinošās sāpes par pazaudēto dzīves jēgu, liek raudāt. Cildeni savu lomu iznesa Kaspars Dumburs un Inita Sondore, bet Pētera Liepiņa atveidotais tēls asociējās ar manu stereotipu par šo aktieri, kas nevar nodarīt pāri savam tuvākajam. Viņš ir par mīļu un labu šim melīgajam varmākam. Paldies Intaram Rešetinam par šiem trīs darbiem - Tēvs, Dēls, Māte. Un vēl gribu pateikt, ka visās trijās izrādēs kāds izgāja no zāles, jo tas skāra personīgi šo cilvēku, kuram sāp."

https://ej.uz/fk3g