Dailes teātra ziņas

22
okt
2014

Režisors Gundars Silakaktiņš iestudē izrādi „Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks”

Dailes teātra novembra pirmizrāžu klāstā ir arī Kristofera Durenga aktuāla ...

22
okt
2014
X

Režisors Gundars Silakaktiņš iestudē izrādi „Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks”

Dailes teātra novembra pirmizrāžu klāstā ir arī Kristofera Durenga aktuāla komēdija „Vaņa un Soņa un Maša un Spaiks”, ko Dailes teātra Mazajā zālē iestudē režisors Gundars Silakaktiņš. Pirmizrāde paredzēta 16.novembrī.

Šī Kristofera Durenga komēdija 2103.gadā ir saņēmusi augstāko Amerikas teātra atzinību – Tonija balvu – kā gada labākā luga.

Iztēlojieties nomaļu savrupnamu parastā Amerikas mazpilsētā. Iespējams, ka to kādreiz ir ieskāvis ķiršu dārzs, kurā pastaigājušies pāvi, bet tagad to jau sen vairs tur nav. Šajā namā savu mūžu vienmuļi vada dīvains pusmūža pāris – brālis un māsa. Vientuļš Vaņa, kurš ar savu likteni ir samierinājies, un vientuļa Soņa, kura savukārt ir rūgtuma un nožēlas pilna. Viņu čehoviskā ikdiena šķiet nepārvarama. Rutīnā iederas arī viņu mājkalpotāja Kasandra, kura labprātāk nevis uzkopj māju, bet biedē savus saimniekus ar dramatiskiem un neizprotamiem pareģojumiem. Tomēr, kad kādā nedēļas nogalē viņu namā ierodas apskaužami veiksmīgā un slavenā kinozvaigzne Maša ar savu jauniņo mīļāko Spaiku, Kasandras pareģojumi pēkšņi sāk piepildīties, un izrādās, ka katrs no viņiem uz savu dzīvi var paskatīties arī no cita skatupunkta.

Lomas atveidos Pēteris Gaudiņš (Vaņa), Mirdza Martinsone (Soņa), Akvelīna Līvmane (Maša), Kaspars Zāle (Spaiks), Inita Dzelme (Ņina) un Marīna Janaus (Kasandra).

Kopā ar režisoru Gundaru Silakaktiņu jauniestudējumu veido scenogrāfs Vents Vīnbergs, kostīmu māksliniece Jurate Silakaktiņa, kustību konsultants Kārlis Božs un gaismu mākslinieks Harijs Zālītis. Lugu no angļu valodas tulkojusi Evita Mamaja.

21
okt
2014

Lietuviešu režisors Rolands Atkočūns iestudē melodrāmu „Bovarī kundze”

14.novembrī Dailes teātrī notiks lietuviešu režisora Rolanda Atkočūna iestudētās ...

21
okt
2014
X

Lietuviešu režisors Rolands Atkočūns iestudē melodrāmu „Bovarī kundze”

14.novembrī Dailes teātrī notiks lietuviešu režisora Rolanda Atkočūna iestudētās melodrāmas „Bovarī kundze” pirmizrāde

Gistava Flobēra 1856.gadā sarakstītais romāns „Bovarī kundze” tiek uzskatīts par pasaules literatūras šedevru un visu laiku labāko romānu līdzās Ļeva Tolstoja „Annai Kareņinai”. Paralēles starp šiem romāniem var vilkt arī sižetā – Emma Bovarī ir ārsta sieva, kuru moka garlaicība, kura dzīvo pāri saviem līdzekļiem un ielaižas grēcīgos sakaros, lai izrautos no provinciālās dzīves tukšuma un vienmuļības. „Bovarī kundzes” cilvēcisko kaislību demonstrējums ir tik ticams un saprotams tādēļ, ka šajā kaislību melodrāmā Flobērs ir aprakstījis reālus sava laika notikumus kādā ģimenē. Šeit praktiski nav pozitīvo varoņu, un ik notikumu pavērsienā ir jūtama autora skepse pret cilvēka dabu un rakstura vājībām. Tomēr Flobērs pilnībā nostājas līdzās saviem varoņiem – slavens ir viņa teiciens: „Bovarī kundze esmu es pats!”

Emmas Bovarī loma uzticēta Kristīne Nevarauskai. Pārējās lomās būs Artūrs Skrastiņš (Šarls Bovarī), Pēteris Liepiņš (Augļotājs Lerē), Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Felicita), Indra Briķe (Šarla māte), Gints Andžāns (Leons Dipuī), Lauris Subatnieks (Omē kungs, aptiekārs), Juris Bartkevičs (Giljomēna kungs, notārs un padomnieks), Artis Robežnieks (Burnizjēns, mācītājs), Artūrs Dīcis (Žistēns, Omē kalps), Juris Žagars (Rūdolfs Bulanžē), Aldis Siliņš (Ipolits, leijerkastnieks), Ērika Eglija (Ivēra kundze), Sarmīte Rubule (Omē kundze), Dārta Daneviča (Lefransuā jaunkundze), Aija Dzērve (Artemīza), Lauris Dzelzītis (Arāna kungs), Dainis Gaidelis un Gints Grāvelis (Kreditori), Mārtiņš Počs (Vikonts), kā arī Elīna Dzelme un Edijs Zalaks kā pilsētiņas iedzīvotāji, operas „Lucia di Lammermoor” trupa un karnevāla dalībnieki.

Radošajā komandā strādā scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, lietuviešu kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute, horeogrāfe Inga Raudinga un gaismu mākslinieks no Krievijas Jevgeņijs Vinogradovs. Dramatizējumu veidojis Rolands Atkočūns, tulkojusi Evita Mamaja.

Ielādēt vēl