Juris Dimiters

Dzimis 1947. gada 15. oktobrī Rīgā.

Mācījies Rīgas 47. septiņgadīgajā skolā, Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā scenogrāfijas specialitātē, kuru beidzis 1973.gadā. Kopš 1975. gada Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

Scenogrāfijas Dailes teātra izrādēm:

Džeimsa Metjū Berija „Mana lēdija Nikotīna" (rež. Laura Groza-Ķibere, 2012), Ādolfa Alunāna „Džons Neilands" (atjaunojums, rež. Kārlis Auškāps, 2012), Klēras Būzas „Sievietes, sievietes..." (rež. Aina Matīsa, 1986), Ronalda Hārvuda „Karalis un viņa ģērbējs" (insc. Artūrs Dimiters, rež. Aina Matīsa, 1985), Gunāra Priedes „Zilā" (rež. Arnolds Liniņš, 1982), Ādolfa Alunāna „Džons Neilands" (rež. Kārlis Auškāps, 1982), Artura Konana Doila „Šerloks Holmss" (rež. Kārlis Auškāps, 1979), Enna Vetemā „Svētā Zuzanna jeb Meistaru skola" (rež. Artūrs Dimiters, 1975).

Scenogrāfijas citu teātru izrādēm:

Latvijas Nacionālajā teātrī (A.Upīša Drāmas teātrī):

Zigmara Liepiņa, Kaspara Dimitera (pēc V.Igo) „Parīzes Dievmātes katedrāle" (rež. Indra Roga, 1998), Pola Bomaršē „Trakā diena jeb Figaro kāzas" (rež. Jūlijs Bebrišs, 1976), Harija Gulbja „Cīrulīši" (rež. Jūlijs Bebrišs, 1975 - par šo scenogrāfiju saņēmis diplomu republikas radošās jaunatnes skatē un prēmiju - ceļojumu uz Poliju), Federiko Garsijas Lorkas „Brīnumainā kurpniece", rež. Mihails Kublinskis, 1974), Ištvāna Erkēņa „Kaķu spēle" (rež. Mihails Kublinskis, 1973).

L.Paegles Valmieras Drāmas teātrī:

M.Meijo, M.Ennekena „Mana sieva mele" (1975) - par šo scenogrāfiju saņēmis diplomu Vissavienības scenogrāfijas izstādē (1976) un Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē (1977). 

Dalība dažādos projektos u.c.:

Izstrādājis reklāmas lapu lielākajiem Latvijas preses izdevumiem „Ar smaidu pret savienībām" un weblapu www.eirosmaids.lv (2004), veidojis plakātu sēriju „Izdari savu izvēli", kas veltīta 4. Saeimas vēlēšanām (2003), kompānijas „Blue" reklāmu (posteri, t-krekli, suvenīri) (1999-2004), Vācijas raidstacijas Mitteldeutsche Rundfunk Kultūras redakcijas vizuālo reklāmu (1990-1993), piedalījies Francijas valdības projektā „66 pasaules mākslinieki par cilvēka tiesībām", kas veltīts Lielās Franču Revolūcijas divsimtgadei (1989). Veidojis animācijas filmas „Ziloņi un zaķi", „Re, kāds gadījums!" (1973), „Pieci kaķi" (1972 - saņēmusi godalgu Taškentas TV filmu festivālā), paralēli studijām strādājis apvienībā „Telefilma-Rīga".        

Personālizstādes:

„Gleznas par mīlestību" („Laimīgās mākslas galerija", 2012), Rīgas pilsētas un kuģniecības vēstures muzejā (2009, 2004), Zuraba Cereteli galerijā Maskavā (2009), Maskavas namā Rīgā, galerijā „Laipa" Valmierā, galerijā „Imagine" Rīgā (2007), Valsts Mākslas muzejā Rīgā (kā daļa no Skulmju dzimtas izstādes), Valsts Tretjakova galerijā Maskavā (2000), Maja Polsky Gallery, Čikāgā, ASV (1992), Delta Gallery, Neimegenā, Nīderlandē (1989), Stokholmas Izstāžu zālē, Zviedrijā (kā daļa no Skulmju dzimtas izstādes), Izstāžu zālē Jūrmalā (1987), Firebird Gallery, Aleksandrijā, International Images Pitsburgā, ASV (1986), Baiba&Leo Benias Gallery Rietumberlīnē (kā daļa no Skulmju dzimtas izstādes, 1981).            

Darbi atrodas:

Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā Rīgā, topošajā Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā Rīgā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā Rīgā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Krievijā, Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē, Vācijā, Kremona Fondā Merilendā, ASV, Ņūorleānas mākslas muzejā, ASV, Nensijas&Nortona Dodžu kolekcijā, Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbrunsvikā, ASV, privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.

Apbalvojumi:

Latvijas PSRS Nopelniem bagātais mākslinieks (1989).

Goda diploms Starptautiskajā plakātu biennālē Lahti, Somijā (1988), I vieta sociālo plakātu grupā izstādē „Latvijas labākais plakāts" (1988), Goda diploms Honorable Mention, Artists Liaison Competition, Santa Monica, Ca, USA (1987), Artists Society International Art Achievement Awards Exhibition San Francisco, Ca, USA (1987), I vieta Baltijas republiku scenogrāfijas triennālē (1985), I godalga Kolorado starptautiskajā plakātu izstādē ASV, III godalga Starptautiskajā plakātu biennālē Lahti, Somijā (1983),Faber Castell godalga II Starptautiskajā jauno mākslinieku zīmējumu triennālē Nirnbergā, Vācijā, II vieta Starptautiskajā plakātu biennālē Lahti, Somijā (1981), PSRS Kultūras ministrijas diploms par gleznu triptihu „1905. gada revolūcijas cīnītāja Jēkaba Dubelšteina portrets" (1978), PSRS MP diploms par gleznu „Aktiera Valentīna Skulmes protrets" (1975).

Pieteikties jaunumiem