Mūžībā devies mūsu kolēģis Mihails Gruzdovs

Mihails Gruzdovs dzimis 1953. gadā Valmierā. Studēja Vahtangova teātra augstskolas Režijas fakultātē, deviņdesmoto gadu sākumā strādāja par Pēterburgas studijteātra "Krustceles" režisoru, bija arī šī teātra galvenais režisors un pasniedza aktiermeistarību un režiju Pēterburgas Teātra akadēmijā.

Kops 1993. gada sāka iestudēt izrādes Latvijas teātros. Kopš 2001. gada Latvijas Kultūras akadēmijas docents, aktiermeistarības pedagogs, kā arī maģistrantūras režijas meistarības docētājs. No 2002. līdz 2005. gadam Mihails bija Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs, bijia arī teātra galvenais režisors (2005.-2009.).

Par Dailes teātra mākliniecisko vadītāju Mihails kļuva neierastā veidā. Viņu neiecēla Kultūras ministrija vai neizvērtēja birokrātiskā konkursā, viņu uzņemties šo pienākumu lūdza Dailes teātra aktieri. Viņš bija ieguvis aktieru uzticību.  Gruzdovs allaž bijis ideālists. Viņa personības garīgajos gēnos saskatāma izkāpināta apziņa par dzīvi mākslā kā nesavtīgu kalpošanu, šādi ieraksti atrodami teātra arhīva materiālos.

Kritiķe Silvija Radzobe kādā recenzijā režisoru nodēvēja par “režisoru-pavasari”. Tiešajā nozīmē tāpēc, ka viņa pirmizrādes Dailes teātrī bieži notika martā. Taču teātra zinātniece arī vispārināja šo apzīmējumu, norādot, ka latviešu teātrim tā vienmēr bijusi iespēja saskarties ar māklinieciski novatoriskām idejām.

Gruzdova darbi piesaistīja uzmanību ar augstvērtīgu saturu, garīguma meklējumiem, bet pats režisors- ar prasību pēc maksimālas aktieru personiskās klātbūtnes, cilvēciskas atvērtības un atdeves, tā par Mihailu rakstīja Ieva Struka.

Iestudējis virkni spožas izrādes uz Latvijas teatra skatuves, vairākkārt saņēmis gan “Spēlmaņu nakts” nominācijas, gan balvas par labākajām izrādēm.

J.Dobreva "Smilšu cilvēciņi" (2019), J.Sapdaru "Klusā daba ar resno puisēnu" (2016), A.Kuprina "Granātu krāsas aproce" (2016), L.Stumbres "Droši kā tankā" (2015), "Lēnprātīgā" (2014), K.Rogas "Skudru sprints" (2014),  Sofokla „Antigone" (2013), P.Zelenkas "Vau!!!" (2012), T.Stoparda "Tas īstais, tā īstā" (2012), L.Gundara, J.Baloža, A.Kaugera, I.Brieža "12. diena" (2012), Ziemassvētku koncerts (2011), M.Sebastiana "Noslēpumainā zvaigzne" (2011), K.Hamsuna "Ābels un Olga" (2011), M.Frati "Rīt manas kāzas" (2010), G.Gorina "Tils Pūcesspieģelis" (2009), A.Ščerbaka "Pulkvedis Pilāts" (2009), F.Dostojevska "Idiots. Pēdējā nakts" (2009), M.Zālītes, U.Marhilēviča "Priekules Ikars" (2009), B.Srbļanovičas "Siseņi" (2008), A.Čehova "Kaija" (2008), J.Foses "Sapnis par rudeni" (2007), S.Vispjaņska „Kāzas" (2007) - izrāde nominēta „Spēlmaņu nakts" balvai par 2007./2008. gada sezonas labākā izrāde Latvijas teātros, M.Makdonas "Līnenas skaistumkaraliene" (2007), M.Zālītes "Pērs Gints nav mājās" (2007), J.Brodska "Marmors" (2005), T.Viljamsa, U.Marhilēviča, K.Dimitera "Klondaika" (2004), R.Blaumaņa "Indrāni" (2004), A.Maskata, H.L.Borhesa "Tango" (2004), V.Šekspīra "Hamlets" (2003), L.Andrejeva "Mīli mani!" (2003), A.Brigaderes "Raudupiete" (2003), A.Obrazcova, J.Kaukuļa "Man arī būtu bail" (2002), M.Cielēnas "Debesu trepīte" (2002), I.Turgeņeva "Liekēdis" (2002), A.Ostrovska "Vēlā mīla" (2001), N.Gogoļa "Precības" (2000) - izrāde saņēmusi „Spēlmaņu nakts" balvu kā labākā dramatiskā izrāde Latvijas teātros 1999./2000.g. sezonā, G.de Mopasāna "Mīlulis" (1999), A.Čehova "Ķiršu dārzs" (1998), M.de Helderodes "Baraba" (1997), E.Zolā "Terēza Rakēna" (1996) - izrāde saņēmusi balvu kā 1996. gada labākā izrāde Latvijas dramatiskajos teātros.

Gruzdovs iestudējis izrādes arī citos Latvijas teātros, tostarp Jaunajā Rīgas teātrī, Nacionālajā teātrī, Liepājas teātrī, Valmieras teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Režisors apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Mihails Gruzdovs arvien paliks aktieru un teātra cilvēku ļoti cienīts un iemīļots režisors. Jūtam līdzi Mihaila Gruzdova ģimenei, talanta cienītājiem un visai teātru saimei.

Lai gaišs ceļš mūžībā!

 

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā ilggadējā Dailes teātra režisora Mihaila Gruzdova notiks piektdien, 17. februārī plkst. 13.00 Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrālē.  Pēc tam režisors tiks guldīts Mākslinieku kapu kalniņā Pirmajos Meža kapos. 

Atvadoties no režisora, lūgums cienīt piederīgo privātumu, medijiem katedrālē aizlūguma laikā filmēt un fotografēt nav atļauts.

Dailesteatris.lv tiek izmantotas sīkdatnes. Tās ļauj jums ērti lietot vietni, bet mums analizēt apmeklējumu.

Izmantotās sīkdatnes

Pieteikties jaunumiem