Dailes teātrī – “ORĀKULS” Latvijas pirmizrāde
Šodien, 19. septembrī, Latvijas pirmizrādi piedzīvos Dailes teātra un poļu režisora Lukaša Tvarkovska otrais kopdarbs – vērienīgais jauniestudējums “ORĀKULS”.
Izrāde ar stāvovācijām un lieliskām kritiķu atsauksmēm uzņemta prestižās Rūras triennāles programmā Duisburgā, Vācijā, kur 28. augustā tā piedzīvoja pasaules pirmizrādi.
Pēc izrādes “ROTKHO” fenomenālajiem panākumiem Eiropas lielākajos un respektablākajos teātra namos un festivālos poļu režisors Lukašs Tvarkovskis ar starptautisku komandu atgriežas Dailes teātrī. Režisora zinātnes triloģijas otrā daļa "ORĀKULS" pēta zinātnes un kara saistību.
Turpinot strādāt ar totālu teātra un kino izteiksmes līdzekļu saplūsmi, šis ir līdz šim vērienīgākais iestudējums Dailes teātrī – tas iedziļinās neticami trāpīgos nākotnes pravietojumos un tehnoloģiju aizskatuvē, kas ietekmē mūsu dzīvi jau šobrīd. Izrāde izgaismo angļu matemātiķa un loģiķa Alana Tjūringa – mākslīgā intelekta testa radītāja – dabiskā un mākslīgā intelekta atklājumus Otrā pasaules kara laikā.
Karš ir jau sācies, un Blečlijparkā, Britu izlūkdienesta slepenajā mītnē, ir radīts pirmais dators – tas būvēts no cilvēkiem un mašīnām. Tjūrings bija moderno datortehnoloģiju celmlauzis. Kopā ar Blečlijas kolēģiem kriptoanalītiķiem viņš uzlauza Enigmas kodu un palīdzēja saīsināt Otro pasaules karu. Taču tā pati valdība, kas paļāvās uz viņa spožo prātu, vēlāk Tjūringu vajāja viņa seksuālās identitātes dēļ. Viņš bija cilvēks, kas spēja atrisināt pasaules lielākās mīklas, dzīvojot savu dzīvi ar necaurredzamu noslēpumainību.
“ORĀKULS” apdzīvo te pēckara Lielbritāniju, te pārlaicīgu digitālu pasauli, un tajā izmantotas termoattēla un infrasarkanās kameras – tie nav neitrāli videomākslas rīki, bet vispirmām kārtām kara ieroči. Tai pašā laikā izrāde ar imersīvām skaņas ainavām un kinematogrāfiskām projekcijām izpludina robežu starp realitāti un ilūziju. Vizuāli satriecošais un konceptuāli provokatīvais darbs reflektē par Tjūringa noslēpumiem, viņa pravietiskajām atklāsmēm un mākslīgajā intelektā ietērpto nākotni, kuru bez viņa mēs nebūtu spējuši iztēloties.
Izrādes laikā uz skatuves līdz ar aktieriem uzvedumu veido arī vairāki video operatori, kas to tver tiešraides translācijās un kino manierei raksturīgos paņēmienos. Izrāde ir ne tikai vizuāli vērienīga – tā katru vakaru pie skatītājiem nokļūst, pateicoties arī iespaidīgam tehnisko darbinieku personālam, kas nodrošina gan izrādes vizuāli krāšņo un mainīgo scenogrāfiju, gan jaudīgo skanējumu. Izrādes tehniskā un radošā komanda apvieno gandrīz 40 cilvēku.
Dailes teātrī izrāde top sadarbībā ar vairākiem ārvalstu partneriem – Rūras triennāli, “New Error”, Ženēvas Komēdijas teātri (Comédie de Genève), Milānas Pikolo teātri (Piccolo Teatro di Milano), Antverpenes “De Singel” teātri – un ar Adama Mickeviča Institūta atbalstu. Dramaturģija tapusi “Complicité Mudlarks” starptautiskās rezidences laikā, pateicoties “Complicité Theatre” un Polijas institūta Londonā atbalstam. Izrādes inovāciju partneris ir Latvijas Mobilais Telefons.
“Izrāde “ORĀKULS” runā par nākotni, mākslīgo intelektu un izaicinājumiem, kas ietekmē mūsu dzīvi jau šodien. LMT kā inovāciju uzņēmumam ir svarīgi ne tikai radīt tehnoloģijas, bet arī veidot diskusiju par to, kā tās maina sabiedrību, cilvēkus un mūsu attiecības ar pasauli. Kultūra un māksla ir unikāla telpa sarunai, tāpēc ar lepnumu atbalstām projektus, kas savieno radošumu ar tehnoloģijām un paplašina skatījumu uz digitālā laikmeta nestajām pārmaiņām. Aicinu skatītājus uz šo izrādi doties ar atvērtu prātu – ļauties pārdomām un pašiem meklēt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem,” pauž LMT Valdes loceklis un viceprezidents mārketinga un biznesa attīstības jautājumos Ingmārs Pūķis.
Lomās: Madara Viļčuka, Mārtiņš Meiers, Juris Bartkevičs, Artūrs Skrastiņš, Vita Vārpiņa, Kaspars Dumburs, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Nele Savičenko (Nelė Savičenko), Katažina Osipuka (Katarzyna Osipuk), Klāvs Kristaps Košins, Rītis Saladžus (Rytis Saladžius), Sjaočeņs Vans (Xiaochen Wang).
Režisors – Lukašs Tvarkovskis (Łukasz Twarkowski); teksts un dramaturģija – Anka Herbuta (Anka Herbut); scenogrāfija un gaismu dizaina koncepts – Fabjēns Ledē (Fabien Lédé); kostīmu māksliniece – Svenja Gasena (Svenja Gassen); horeogrāfija un mākslinieciskā sadarbība – Pavels Sakovičs (Pawel Sakowicz); komponists – Juleks Ploskis (Julek Ploski); video un digitālo mediju dizainers – Jakubs Lehs (Jakub Lech); gaismu dizainers – Eugenijs Sabaļausks (Eugenijus Sabaliauskas); režisora asistente – Diāna Kaijaka; dramaturģes asistente un tulkojuma adaptētāja skatuvei – Loreta Kalniņa; video asistents – Ričards Žigis (Ričard Žigis); video nodrošinājums – Andris Fridrihsons, Edmunds Cīrulis, Dāvis Dreiska. Tulki mēģinājumu posmā – Eleonora Balode, Frančeska Bindere; tulkojumi izrādes dramaturģijas attīstīšanā – Nele Savičenko, Rītis Saladžus, Sjaočeņs Vans; projekta tehniskais vadītājs – Mārtiņš Vigups; skaņu operators – Didzis Herberts Cielava; gaismu operators un programmētājs – Mikus Guds; izrādes vadītāja – Iveta Boša; producente – Līga Svempe; starptautiskā īstenošana un izplatīšana – Vids Bizunevičs (Vidas Bizunevičius).
Dailes teātra patrons “Rietumu Banka” – kvalitāte nekad nav nejaušība.