Lauris GundarsVārnu ielas republika
Lielā zāle
Izrāde bērniem 2 cēlienos. Pēc Jāņa Grīziņa romāna motīviemPirmizrāde - 2011. gada 18. martā
Izrādes ilgums - 2h 20min
"Spēlmaņu nakts 2010/2011" balva:
Gada izrāde bērniem vai jauniešiem
Gada scenogrāfs - Mārtiņš Vilkārsis
Nominācijas "Spēlmaņu nakts 2010/2011" balvai:
Gada jaunā skatuves māksliniece - Laura Groza
Gada kustību mākslinieks - Alberts Kivlenieks
Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē - Goran Gora
Izrāde nominēta laikraksta "Diena" gada balvai kultūrā.
Lielie nemaz nenojauš, ka blakus tiem pastāv tik daudzas bālģīmaino, papuasu un kovboju valstis ar saviem vadoņiem un augsti attīstītu valstisku organizāciju. Smilšainajā Rīgas nomalē Grīziņkalnā atrodas slavenā Vārnu ielas republika. No seniem laikiem te ir noteiktas robežas, te ir sava Itālija un savs Vidusjūras kūrorts, kura teritoriālajos ūdeņos nedrīkst kuģot sarkanādainie brāļi.
Vārnu ielas republikāņi savas valsts godu aizstāv līdz pēdējam elpas vilcienam. Viņi nav uz mušpapīra ķerami. Un viņi neatzīst it nekādas varas pār sevi: ne gorodovoju, ne žandarmu, ne tramvajvaldes, nedz bodnieku un domnieku. Viņi ved politiku, paceļ jautājumus, noslēdz pamieru un risina priekšā nākošos konfliktus. Vārnu ielas republikā iet gana lustīgi. Pa riktīgam.
Iestudējumu atbalsta Latvijas Kultūrkapitāla fonds.
Lomās
- Lauris Subatnieks
- (Lūrihs)
- Kristīne Nevarauska
- (Mīce)
- Intars Rešetins
- (Jāneks)
- Aldis Siliņš
- (Peksis)
- Artūrs Dīcis
- (Osis)
- Dainis Grūbe
- (Kārlēns)
- Gints Grāvelis
- (Lips Tulians)
- Lauris Dzelzītis
- (Lielā Šprote)
- Mārtiņš Počs
- (Villijs)
- Ilze Vazdika
- (Paltraciene / Bufetniece)
- Akvelīna Līvmane
- (Grīziņiene / Oficiante Alīda)
- Indra Briķe vai Ligita Skujiņa
- (Martinsoniete / Garāmgājēja)
- Pēteris Liepiņš
- (Francis / Robis)
- Pēteris Gaudiņš
- (Ceimers / Pastnieks)
- Dainis Gaidelis
- (Fazāns)
- Ivars Auziņš
- (Pauls)
- Kristaps Rasims
- (Laso )
Radošā komanda
- Režisore
- Laura Groza-Ķibere
- Scenogrāfs
- Mārtiņš Vilkārsis
- Horeogrāfs
- Alberts Kivlenieks
- Gaismu mākslinieks
- Mārtiņš Feldmanis
- Kostīmu māksliniece
- Anna Heinrihsone
- Mūzikas autors
- Goran Gora
Vakar ar savu sešgadīgo dēliņu bijām noskatīties Vārnu ielas republiku. Nu ļoti patika! Īpaši tā muzicēšana:). Feini, ka izrādē saglabāti tie labākie momenti, ko varēju redzēt filmā savā bērnībā:), mūsdienu interpretācijā.
Tāpat lielisks acu apmāns, ar satriecošu efektu, ir tajā brīdī, kad otrā cēliena sākumā iedegas gaisma uz skatuves un izrādās, ka lokanais vingrotājs ir Pēteris Liepiņš.. protams, pēc tam saproti, ka apmainījās tajā sķūnīti un tas nav viņš, bet iespaids, līdz tam brīdim, kamēr saproti acu apmānu, ir grandiozs:). Kā viņš to savos gados varēja??:)
Tāpat man gribētos īpaši uzsvērt tik lielisko Lielo Šproti!!!!!! Nu nekad nebūtu iedomājusies, ka L. Dzelzītis ir tik lielisks komisko tēlu atveidotājs. Šprote bija super!!!! Es pat teiktu, ka savā ziņā centralais varonis bandā, kad tur ir arī Šprote!!!!
Un, jāatzīst, tad neraugoties uz to, ka mute bieži Šprotem pilna ar ēdmaņu, viens no visskaidrāk saprotamajiem runātājiem. Man tomēr jāatzīstas, ka neraugoties uz pozitīvo iespaidu kopumā, vietām jaunos akties ir grūti saprast, pretstatā, piemeŗam, I.Vazdikai, P.Liepiņam un A.Līvmanei. Mēs sēdējām 16.rindā, un arī dēliņš bieži jautāja, ko viņi tur runā, jo neskaidri. Varbūt tā akustika tajos sanākšanas brīžos republikāņiem cita, vai aizrautīga aktierspēle ņēma virsroku, bet brīžiem tiešām par klusu un neskaidru. Vietām mūzika pārspēj runu.
Tomēr, neraugoties pat uz to, mēs esam ļoti apmierināti, ka noskatījāmies šo izrādi un guvām patiesu prieku!:)
Lai veicas arī turpmāk!
Dikten jauka Vārnu ielas republika @Dailesteatris Iesaku! Ir par ko pasmaidīt. (:
Arī es kopā ar savu ģimeni atnācu uz 31.augusta izrādi, jo tā vēlējāmies ieskandināt jauno teātru sezonu un mācību gada sākumu - jo zīmīga manai ģimenei (nosaukuma ziņā) izrāde!
Ja atklāti, tad man nebija viegli skatīties izrādi, jo lai arī filma uzņemta jau tik sen, mūsu mājās tā skatīta paši saprotat cik reizes - "miljons" un abi mani dēli to jau zin gandrīz no galvas. Tādas sajūtas bija visiem mums gan manai mammai, pateicoties, kurai es varu sist pie krūtīm un ar lepnumu teikt joprojām visiem - es esmu Elza no Vārnu ielas, kaut man jau sen nav 12! Jo tieši viņa mani aizveda uz atlasi lomu tēlotājiem, gan vīram, gan dēlu draudzenēm. Un diemžēl viens no viņiem ar savu draudzeni pēc starpbrīža aizgāja prom, jo teica, atvaino, bet : "Pilnīgs sviests, es nevaru to skatīties..." un es viņu sapratu, jo, lai arī no rīta TV intervijā teātra pārstāve raidījumā "Labrīt, Latvija" uz raidījuma vadītāja jautājumu, bet kā tad ar grāmatu un filmu izrāde sasaistās? Atbildēja - nekā, filmu, kas vairs to atcerās un cik to vispār ir redzējuši, bet grāmatu jau vispār gandrīz neviens nav lasījis...Es gan domāju, ka tas ir gana maldīgs priekšstats, jo tai laikā nebija tāda informatīvā aprite kā šodien bērniem un jauniešiem pieejama un katra bērniem domātā un Rīgas kino studijā uzņemtā filma tajā laikā, kuras arī nemaz nebija tik daudz - bija sagaidīta un pieņemta ar patiesu interesi un iemīlēta.
Nu ko lai saku - atvainojiet, bet mēs Republikāņi vēl esam dzīvi un arī ar atmiņu mums viss ir labi, un mūsu draugi, draugu draugi (vesela filmas laika paaudze) vēl dzīva un droši vien atnāks uz šo izrādi gan ar saviem jau pieaugušajiem bērniem, gan ar viņu bērniem (savie mazbērniem) un ...
Zinu, ka arī filma ir uzņemta pēc grāmatas motīviem, neesmu redzējusi un nezinu cik tuvināta tai ir bijusi izrāde Jaunatnes teātrī, bet šī izrāde lika aizdomāties par to, kā no Viena Literārā avota - Autora var iztecēt tik dažādi un savā starpā tik atšķirīgi darbi ...
To apstiprināja arī kritiķu recencijās izlasītais, ka Laurim Gundaram izdevies paturēt savā interpretācijā tik maz no pirmavota, ka varu viņu tikai apsveikt!!
Ar "Jaunas Vārnu ielas republikas" sarakstīšanu! - kā iespējams to arī būtu bijis godīgi izrādes nosaukumā ierakstīt
"Jaunā Vārnu ielas Republika 2011."
Ir jauni laiki, ir nu jau cita jaunā paaudze un viņiem patīk - to varēja sajust bērnu smieklos zālē un redzēt sejās starpbrīdī. Lai viņiem veicās pašiem savas dzīves "cīņās" - un mums tik un tā paliek mūsu Republikāņi, bet viņiem, lai ir šie jaunie!
Visiem mūsējiem un atbalstītājiem sveicieni no Elzas - Angelikas
manai meitai 5,5 gadi, nedaudz gan šaubījos, vai vest uz šo izrādi. Tomēr noriskēju. Un tik laimīgu bērnu sen nebiju redzējusi, viss viņai patika ! Bijām uz 31.augusta skolas sākumam veltīto izrādi, atnācām gandrīz 2 stundas agrāk , meita azartiski izbaudīja atrakcijas abos stāvos, tad sakrāsotu mākslu uz vaiga un košām spalvām ap galvu , muti vaļā noskatījās izrādi , pat izgāja no rindas maliņā, lai labāk redzētu visu, jo priekšā sēdēja kupla tante :) .( abi cēlieni bija samērā gari, bet pagurumu vispār savā bērnā nemanīju) Sēdējām 2 rindā, ar dzirdamību viss bija o.k. Mājās no saviļņojuma gulēt nevarēja aiziet, kamēr tētim visu sižetu neatstāstīja. Lieliski pavadīts vakars!!!
Izrāde 10-15 gadus veciem bērniem- vecākajai meitai patika. ļoti patika.
Bet mūsu 4 un 5 gadīgie bērni tikai žāvājās.
Tomēr ir jānorāda vecuma grupa - kaut vai - skolas vecuma bērniem.
Īpašs paldies Laurim Dzelzītim, Dainim Grūbem, Dainim Gaidelim par tēlojumu, Goran Goram par muzikālo noformējumu un Laurai Grozai par režiju!
Sevišķi pārliecināja Daiņa Grūbes, Laura Dzelzīša, Artura Dīča, G. Grāveļa un Nevarauskas tēlojums. Lai gan īstenībā visi bija labi gan "bērni", gan pieaugušie.
Paldies jaunajai režisorei par nesamaitātību.