Matīss Gricmanis

RĪKOJUMS NR. 2

2011. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē tika atlaista Saeima. Cilvēki ar sajūsmu steidza atbalstīt šo lēmumu. Prezidents Valdis Zatlers, kuram amatu oligarhi esot izplānojuši zoodārzā, kļuva par tautas varoni bet viņa vārdā nosauktā partija uzvarēja vēlēšanās. 

Kādas bija prezidenta rīkojuma patiesās sekas? “Tautas partijas” izvēlētais prezidents sevi pieteica kā cīnītāju pret trim oligarhiem. Vienlaikus viņš ievadīja jaunas paaudzes ienākšanu Latvijas politikā. Pēc rīkojuma dibinātā “Zatlera Reformu partija” ieveda politikā cilvēkus, kuri šobrīd faktiski ieņem visus augstākos valsts amatus – sākot no prezidenta un beidzot ar Rīgas mēru. Pie varas grožiem esošos ironiski mēdz dēvēt par zatleriešiem.

Vai oligarhi tika nostumti malā no Latvijas politikas, vai tieši otrādi – viņi pirmo reizi nolēma apvienot spēkus, lai stiprinātu savas ekonomiskās intereses? Latvijas lielāko mediju nonākšana tiešā atkarībā no oligarhiem, skaļi korupcijas skandāli,  makjavelliskas spēles par valsts amatiem un visbeidzot – prokrieviskā “Saskaņas centra” aicināšana valdībā. Vai tās bija patiesās sekas?

Kāds no procesiem pietuvinātajiem esot teicis, ka  “mēs rakstām vēsturi”. Tad kāda tā ir pēc divdesmit gadiem? Vai Zatlers bija pelnījis uzslavas, ko saņēma, vai arī Saeimas atlaišana bija politisks triks, lai saglabātu prezidenta amatu? Jautājumu, kā vienmēr, ir vairāk nekā atbilžu.