Atpakaļ uz sadaļu Cilvēki

Artūrs Skrastiņš

Dzimis: 1974. gada 18. septembris

1996. gadā beidzis studijas Latvijas Kultūras akadēmijā, iegūstot teātra un kino aktiera kvalifikāciju.

Dailes teātrī no 1996. gada.

Dzimis Jelgavā. Pirmā loma DT - vēl studiju laikā nospēlētais Jaunākais brālis M.Zālītes un R.Paula “Meža gulbjos”, kas atnesa jaunajam aktierim balvu par labāko sezonas debiju. Ar šo lomu ienācis teātrī, Artūrs Skrastiņš ātri kļuva par vienu no publikas iemīļotākajiem jaunākās paaudzes aktieriem.


Lomas pēdējos gados:


Rets Batlers (M.Mičelas "Vējiem līdzi", 2013), Jevgeņijs Oņegins  (K.Lāča, J.Elsberga, E.Mamajas "Oņegins", 2013) Semjons Semjonovičs Podsekaļņikovs (N. Erdmana "Finita la comedia!", 2012) Džons Neilands ("Džons Neilands", 2012) Deivids Makkena, saukts Bags (Dž. Tompsona "Mežonīgā pilsēta", 2012) Mūks Lorenco (V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta", 2012) Ērihs Marija Remarks (R. Paula, E. Mamajas, L. Brieža "Marlēna", 2011) Antonio Saljēri (P.Šefers "Amadejs", 2011) (Gada aktieris "Spēlmaņu nakts" skatītāju balsojumā, nominācija "Spēlmaņu nakts" 2010/2011 balvai - Gada aktieris) Ābels (K Hamsuna "Ābels un Olga", 2011) Žans Batists Poklēns de Moljērs (M. Bulgakova "Versaļas kods", 2010) Alfonss Prieciņš (V. Grēviņa "Gaisa grābekļi", 2010) Klāss (G. Gorina "Tils Pūcesspieģelis", 2009) - nominācija "Spēlmaņu nakts" 2009/2010 balvai - Gada aktieris otrā plāna lomā. Lukjans Timofejevičs Ļebedevs (F. Dostojevska "Idiots. Pēdējā nakts", 2009) Sava darba pratējs (M. Zālītes, U. Marhilēviča "Priekules Ikars", 2009) Aleksejs (F. Dostojevska "Spēlmanis. Kūrorta piedzīvojumi", 2009) Fredijs (B. Srbļanovičas "Siseņi", 2008) Deivids Šeins (P. Rozenfelds "Lodes pār Brodveju", 2008) Boriss Aleksejevičs Trigorins (A. Čehovs "Kaija", 2008) Džonatans Harkers (A. Vilcāna, I. Šlāpina "Drakula. Svešās asinis", 2007) Princis Filips, troņmantnieks (V.Gombroviča "Ivonna, Burgundijas princese", 2007) Hērods Lielais (N. Beļska, grupas "Jumprava" "Izredzētais", 2007) Kalsenais (M. Zālītes "Pērs Gints nav mājās", 2007) Gilberts Horns (D. Harovera "Naži vistās", 2006) Mihals (M. Makdonas "Spilvencilvēks", 2005) Scipions (A. Kamī "Kaligula", 2005) Princis (R. Paula, M. Zālītes "Meža gulbji", 2005) Emīls (E. Dārziņa, R. Paula, J. Jurkāna "Melanholiskais valsis" , 2005) Džims Alisons (T.Viljamsa, U.Marhilēviča, K.Dimitera „Klondaika", 2004)


Nozīmīgākās lomas teātrī: Artūrs (E.Sniedze “Kreisais pagrieziens”, 2004), Hamlets (V.Šekspīrs “Hamlets”, 2003), Kārlis (A.Brigadere “Raudupiete”, 2003), Narciss Trembinskis (I.Turgeņevs “Liekēdis”, 2002), Andrejs Vītols (M.Zālīte, U.Marhilēvičs “Tobāgo!”, 2001), Melnis (R.Blaumanis “Īsa pamācība mīlēšanā”, 2001), Nikolajs Andrejičs Šablovs (A.Ostrovskis “Vēlā mīla”, 2001), Viljems Šēkspīrs (M.Zīverts “Āksts”, 2000), Pičuks (R.Blaumanis “No saldenās pudeles”, 1999), Fausts (J.V.Gēte, A.Vilcāns “Fausts. Deus ex machina”, 1999), 4.aktieris; Džons; Apsargs (Dž.Nikols “Akmens eņģelis”, 1998), Čigāns Joši (F.Lehārs, Dž.Dž.Džilindžers “Mana jautrā atraitne”, 1998), Gatiņš (Rainis “Pūt, vējiņi!”, 1998), Dēla draugs (A.Strindbergs “Spēle ar uguni”, 1998), Jozefs Šveiks (J.Hašeks “Šveiks”, „Šveika jaunās dēkas” 1998, 2000), Kazlēns (V.Plūdons, P.Šiliņš “Mazo rūķu lielā egle”, 1997), Kleants (Moljērs “Skopulis”, 1997), Grieķis (L.fon Zahers-Mazohs “Venēra kažokādās”, 1997), Heinrihs Georgs (P.Handke “Vīrs, kurš pārjāja pār ezeru”, 1997), Sondžers (Dž.Dž.Džilindžers “Trīs māsas. Ne Čehovs”, 1996), Maksis (K.Ludvigs “Aizdodiet man tenoru”, 1996), Princis (M.Zālīte, R.Pauls “Meža gulbji”, 1995).


Apbalvojumi: 1997/1998.g. sezona - labākais jaunais aktieris sezonā 1998.g. - "Lielais Kristaps" par Beisika lomu filmā “Likteņdzirnas” 1998.g. - kinofestivālā “Baltijas Pērle” balva par labāko debiju kino 1998.g. - kinofestivāls “Lapkritis” – balva par labāko aktierdarbu kino 2002.g. - labākā otrā plāna loma Latvijas profesionālo teātru skatē – Narcisa Trembinska loma I.Turgeņeva lugā “Liekēdis”. 2006.g. - labākais aktieris - par Mihala lomu izrādē "Spilvencilvēks" un Gilberta Horna lomu izrādē "Naži vistās".


Lasiet:


http://www.diena.lv/kd/intervijas/latviesu-aktieri-var-intervija-ar-arturu-skrastinu-13966022


Aktuālās izrādes

23
mai
ce
Finita la comedia! Finita la comedia! 19:00 3h 20min Lielā zāle Ls 4.00 - 15.00 Pirkt
24
mai
pk
Oņegins Oņegins 19:00 3h Lielā zāle Ls 4.00 - 25.00 Pirkt
25
mai
se
Oņegins Oņegins 18:00 3h Lielā zāle Ls 4.00 - 25.00 Pirkt
26
mai
sv
Oņegins Oņegins 18:00 3h Lielā zāle Ls 4.00 - 25.00 Pirkt
28
mai
ot
Ābels un Olga Ābels un Olga
Pēdējo reizi! Studentiem, vidusskolēniem un pensionāriem 50% atlaide!
19:00 2h 30min Kamerzāle Ls 8.00 Pirkt

Publikācijas

7
mar
2012
X

Apsveicam Artūru Skrastiņu ar Harija Liepiņa balvas iegūšanu

HARIJA LIEPIŅA BALVU saņems – Dailes teātra aktieris ARTŪRS SKRASTIŅŠ.

„Artūrs ir unikāls – vienīgais partneris, kurš ir neparedzams un ar kuru vienmēr gribas satikties uz skatuves. Partneris, kurš lomā partnerim dod tik daudz, ka ar viņu nemaz nevar slikti spēlēt... Harijs Liepiņš beidzot var būt lepns par savas balvas nonākšanu īstajās rokās!” (Rēzija Kalniņa, Dailes teātra aktrise)

(Ģirts Ķesteris, Dailes teātra aktieris):

„Jautā Ģirts Ķesteris: Vai Artūram Skrastiņam ir savs teātris?

Atbild Ģirts Ķesteris: Jā. Bet Artūram Skrastiņam nevajag teātri. Teātrim vajag Artūru Skrastiņu.

Jautā Ģirts Ķesteris: Vai Artūram Skrastiņam ir sava dzīve?

Atbild Ģirts Ķesteris: Jā. Bet durvis ir aizslēgtas.

Jautā Ģirts Ķesteris: Vai Artūrs Skrastiņš ir sastādījis testamentu ar novēlējumu skatītājam un dvīņiem?

Atbild Ģirts Ķesteris: Nē. Jo viņš ir tikai sākumā.”

Artūrs Skrastiņš ir režisoru un skatītāju ļoti mīlēts aktieris, par kuru bez pārspīlējuma var teikt, ka uz viņu lielā mērā tiek balstīts teātra repertuārs. Savulaik tieši šajā aktierī Dailes teātra leģendas Harijs Liepiņš un Eduards Pāvuls saskatīja sava talanta un darba turpinājumu.

Pēdējās sezonas A. Skrastiņam ir bijušas īpaši radoši veiksmīgas: mākslinieka traģiskais liktenis dramaturga Moljēra tēlā M. Bulgakova drāmā „Versaļas kods” R. Atkočūna režijā, kaprīzi nenoteiktais Ābels K. Hamsuna „Ābels un Olga” M. Gruzdova režijā, mokoši depresīvais Ērihs Marija Remarks mūziklā „Marlēna” I. Mičules režijā, bet – pāri visam – pretrunīgais un neviennozīmīgais Saljēri tēls P. Šefera drāmā „Amadejs” J. Villema van den Bosa režijā.