Video

Publikācijas

Atsauksmes

Pievienot komentāru
Pievienot

Laura Butkus 28.12.2016 23:29
Absolūti izcila izrāde, šajā gadījumā kritiķiem nav taisnība. Žēl, ka izrādi noņem no repertuāra, labprāt aizietu vēlreiz, bet netieku. Fantastiskā Kārļa Lāča mūzika, krāšņie kostīmi un dejas, aizkustinošs stāsts, kuram var dzīvot līdzi un neaizvietojamie aktieri. Es Dailes teātrim ieteiktu šo mūziklu vēl kādu laiku paturēt repertuārā, ja ne, tad vismaz ierakstīt un rādīt televīzijā, jo tiešām fantastiska izrāde uz kuru es ieteiktu aiziet ikvienam.
Vega Āboliņa 13.11.2016 02:23
Lieliska sajūta pēc izrādes kopumā. Kārļa Lāča mūzika, Ievas Segliņas spēle un dziedājums, Ginta Grāveļa fascinējošais bass - vēl labāki par cerēto. Izteiksmīgas dekorācijas, laba kustība. Džilindžera brīžam ironiskais skatījums uz visiem it kā labi zināmo varoņteiksmu lika atcerēties jauku franču sakāmvārdu - īstam francūzim traģēdija netraucē smieties un smiekli netraucē sērot... - tas par labajiem iespaidiem. Ļoti nepatika netīro toņu salikumos ieturētie kostīmi, vairums izskatījās izbalojuši un noplukuši kā vecas nomazgātas grīdas lupatas, izņemot karaļa mātes skaistos melnos tērpus. Uzjautrināja Ķestera parūka, kas neļāva viņa tēlu uztvert nopietni. Tomēr šīe sīkumi kopiespaidu nesabojāja un izrādes pēcgaršai nebija ne vainas. Kas vēl nav redzējis - aizejiet, šeit katrs var atrast sev ko rosinošu - atbilstoši savam fantāzijas vai stereotipu līmenim.
Vilnis Gricaičuks-Puriņš 12.11.2016 16:38
Tiku uz izrādi mnejauši, nebiju domājis iet. Pirmp cēlienu, jāsaka garlaikojos. Nodomāju, garlaicīgi un stiepti un brīnījos, kā, ja pui izrādi ir ievads, tad kā otrā pusē var ietilpināt visu stāstu.

Otrā daļā pamodos un sapratu, ka stāsts ir krietni nesenāks, un nebūt ne par Franciju, vai vismaz ne par Franciju vien. Ieraudzīju Kārli Ulmani, nodevēju, ģļēvu plukatu, kas likteņa nests nokļuvis slavas virsotnēs, bet vienmēr apdraudēts un tāpēc vēl jo vairāk gatavs nodot jebko un jebkad. Viņa kliķu bandu, kas iesniedzas līdz patmūsdienai, šodienai. Un Brīvības cīnītājus, Voldemāru Oskaru ozolu, tam, kuram 1919. gadā skanēja baznīcas zvani un avīzes rakstīja par viņa ģēniju panākot uzvaru, padzenot bermontiešus un vācu karaspēku no Rīgas un Latvijas. Redzēju viņa ieslodzīšanu, uz nāves sliekšņa un viņa dvēseles sadegšanu, izraidīšanu no valsts, kurai viņš bija atdevies līdz pēdējam. Skatījos 11. novembrī. Un redzēju šai dienai atbilstošu stāstu.

Diemz''el tik daudz tukša mūsu laikā mākslā unit visur, ka sākotnēji domāju -atkal iztukšitis, tāpēc arī snauduļoju izrādes sākumā. Droši, ka palaidu garām daudz interesanta, nisnsēs, zemtekstos. Izrāde tieši ar tiem ir pārbagāta un vērttīga. Pie tam tas ir itin visā, trakajos tērpos, gaismās, dzejā un mūzikā, kura asalikta arī ar varen lielu izdomu un prasmi.
Alise Vītoliņa 07.05.2016 00:34
Šovakar, 06.05.2016 biju, redzēju un saklausīju. Kārļa Lāča devums ir, manuprāt, ģeniāls. Šim teātrim, izrādei un komandai. Skatījos un ik pa brīdim aizvēru acis, saklausītais spēlēja vairāk kā notiekošais uz skatuves. Fantastiska ir tā disharmonija (ja tā var teikt, neesmu mūziķis:) ar tekstu, kas to vārdu tieši paspilgtina un dod to (piespiež) sadzirdēt. Tā radās sajūta, ka izrāde noris tādos divos līmeņos. uz skatuves un virs tās. Par pārējo : šajā izrādē kārtējo reizi pārliecinājos par režisora meistarību (cepuri nost) izmantot lielo skatuvi tik organiski, loģiski, interesanti un organizēt kustību tajā. Ļoti patika un gaumīgi šķita visas galma ainas... noskaņa bija. Lai cik banāli tas neskanētu, taču Artūrs Skrastiņš (karalis Šarls) pārliecināja visvairāk. Tipāžs bija perfekti sabalansēts ar to, kas iekšēji mainās, notiek. Nu sapratu, kāpēc šis nabaga cilvēks ir tik gļēvs, tik kompleksains (žests sejas paslēpšana rokās ik pa brīdim)... laikam bija vienīgais tēls, kas nebija vienāds sākumā un beigās.Bija bauda skatīties uz šo aktierdarbu. Žannā pietrūka nianses (krāsas) - ļoti statiskas vispār šķita mizanscēnas - jau pirmajā cēlienā ciešanas un otrajā ciešanas, tikai nedaudz citādākas. Nu nav tā, nevar būt... Dievs nav tikai ciešanas, īpaši Svētajiem (fināla nāve ar smaidu "uz lūpām" ir par maz, man prasījās vēl). Brīžiem bija sajūta, ka aktieri pārvietojas pa skatuvi bez iekšējās tēla pamatotības - režisors teica nostāties tur un izdarīt to, un tas perfekti tika izpildīts. Piemēram ainā, kad Žanna ir cietumā - aktrise guļ uz muguras un dzied, ar rokām un ķermeni virzās uz skatuves rampas malu. Uzreiz ir skaidrs, ka nepieciešams novietoties tā, lai galva atkrīt pāri pār skatuves malu un skatītāji tagad redz seju - skaisti izskatās, ja izgaismo. Jā, BINGO, tā arī notiek, bet pamatojums kustībai bez " skaisti izskatās" un, iespējams, "atgādina Krustāsisto Kristu" nav. Līdzīgas vietas pamanīju arī citur, kas mazināja ticamības efektu. Taču neraugoties uz to, ka izrādē notiekošajam līdz galam tomēr nenoticēju un " skudriņu nebija" , ļoti ļoti ļoti priecājos, ka teātris izvēlējās (nenobijās) šo tematiku, šo stāstu. Paldies !
Liene Brīvkalne 21.04.2016 15:51
Vēl jāpiebilst - Ķesterim, kas šajā izrādē vizuāli atgādina prof. Strupu no Harija Potera (smieklīgi, bet lieki), nevajadzētu dziedāt šajā piesmakušajā stilā, jo viņš to nespēj apvienot ar perfektu dikciju, lielākā daļa vārdu vispāŗ nav saprotami. Šī problēma brīžiem arī citiem aktieriem, jo īpaši tiesas ainā, kur pilnīgi neko nevarēja saprast. Tāpēc vēlreiz uzslava Andžānam, jo viņa dziedātais bija perfekti uztverams visās epizodēs (man tika izrāde, kur viņam bija jāielēc karaļa lomā).
Liene Brīvkalne 21.04.2016 15:45
Izrāde izklaidējoša, bet ne satricinoši laba.

Absolūti izcila ir Ķuzule, viņas sejā un kustībās ik mirkli milzums emociju, maksimāls piesātinājums, viņa ir ideāla Žanna, lai kas notiktu apkārt. Ļoti patīkams pārsteigums par Ginta Andžāna lielisko ielēkšanu lomā, vokāli pārspējot daudzus pamatsastāva aktierus un, neskatoties uz stresaino situāciju, radot ļoti ticamu karaļa tēlu. Ļoti gribētos viņu redzēt vēl kādā lielā "dziedošā" lomā!

Mūzika - Lācis cenšas pārlēkt pats sev, bet rezultātā pārāk samudžina tēmas, pārāk izrotā - nav tās ideālās aizkustinošās sarežģītās vienkāršības, kas bija "Pūt vējiņos". Pēc laba mūzikla skatītājam būtu jādodas mājās ar vismaz vienu sirdi aizķerošu tēmu galvā, bet pēc Žannas nekas tāds nenotiek, viss ir bijis izplūdis, pārsātināts, kliedzošs. (Pūt vējiņos izcili uzrunājošas dziesmas bija pat divas - Div' dūjiņu apdare, un krāšņā Fināla dziesma). Rodas iespaids, ka Lācis, kļuvis par atzītu komponistu, visiem spēkiem cenšas pierādīt, ka šo atzīšanu pelnījis, radot pārsmadzeņotus gabalus, kam vajadzētu apliecināt viņa talantu, bet, kas īstenībā to slāpē.

Tērpi - monotoni, tas pats attiecas uz scenogrāfiju. Režija - kopumā netraucējoša, ja atskaita lieki seksualizētās ainas - bet tās ir tipiskas šim režisoram. Baloža mocīšana uz skatuves sākuma ainā - nepatīkama. Žannas sadrumstalošanās trīs mazā meitenēs - lieka.
Dailes teātris 19.04.2016 14:05
Iveta Lazdiņa blogā: https://tmblr.co/Z8B46l2590vOp
Sanita Griscenko 09.04.2016 23:19
Divejādas izjūtas pēc noskatīšanās. Patika tērpi, scenogrāfija un aktierspēle. Sevišķi Segliņa, Eglija un Skrastiņš. Bet kopumā nevaru teikt, ka izrāde ļoti patika.
Dailes teātris 31.03.2016 15:07
(no twitter.com) ‏@JanisForte
Spēcīga dramaturģija un izcila aktierspēle @Dailesteatris @rezijak monoizrādē "Oskars un Rozā dāma".12 vēstules Dievam...
Dailes teātris 31.03.2016 15:06
(no twitter.com) @Levs_R
@Dailesteatris izrāde 'Žanna d'Arka': uz vienas elpas, izrādes forma rada gandarījumu, Ievas Segliņas tēlojums brīnišķīgs, dūjiņa dzīva! :)
Sandija Tauriņa 31.03.2016 12:46
Sen nebiju redzējusi tik skaistu izrādi. Aktieri izcili. Iesaku apmeklēt.
Ineta Stabulniece 30.03.2016 10:19
Bravo! Izrāde ir lieliska - emocionāla un gudra. Džilindžers ir pārspējis pats sevi. Lieliska mūzika. Izcila aktierspēle, īpaši gribētu uzteikt Ilzi Ķuzuli Skrastiņu un Arturu Skrastiņu. Neskatoties uz smago tēmu nepaliek iekšēja smaguma sajūta. Izrāde raisa pārdomas par paralēlēm ar šī brīža situāciju mūsu valstī, par mūsu elites aroganci un bezrūpību. Milzīgs paldies!
Zane Lazdiņa 22.03.2016 18:21
Priecājos, ka aizgāju uz šo izrādi. Ar lielu interesi to noskatījos. Ļoti patika, kā aktieri spēlēja, un mūzika un dziesmas mani aizrāva. PALDIES Kārlim Lācim!!! Šo "smago" stāstu pēc manām domām režisors bija padarījis "vieglāku". Iesaku aiziet uz šo izrādi.
Dailes teātris 15.03.2016 13:01
Blogā - Zane Geidmane: https://tmblr.co/Z8B46l22YlBaX
Dailes teātris 07.03.2016 09:08
(no twitter.com) @poleannija
@Dailesteatris Žanna D'arka - spēcīgi un emocionāli. Izcila aktierspēle. Paldies!
Inga Ilvesa 05.03.2016 22:29
Ļoti patika izrāde! Jutos kā pēc pirts, mana dvēsele attīrījās līdz ar leģendu. Tā neatstāja vienaldzīgu. Paldies aktieriem, režisoram un visiem iesaistītajiem cilvēciņiem, lai jums radoši arī turpmāk!:)
Sigita Paula 16.02.2016 09:55
MŪZIKA, scenogrāfija, horeogrāfija un APBRĪNOJAMĀ Ilze Ķuzule-Skrastiņa - Bravo!!! Noticēju! Kaut kas tajā visā bija tāds, ka rosina uz pārdomām un ir atstājis spēcīgu pēcgaršu. Vairāk varat izlasīt blogā: http://sigita-paula.blogspot.com/2016/02/zanna-dieva-izredzeta.html
Artis Spertāls 09.02.2016 21:05
Nepatika, starpbrīdī pēc kādu 7 minūšu domāšanas aizgāju prom.
Ja es nezinātu stāstu, tad, varbūt, būtu palicis un centies uzzināt kas notiek tālāk (iespējams, otrs cēliens spēcīgāks, pēc stāsta loģikas jau vien tā jābūt), bet pirmais cēliens radīja sajūtu, ka no šī smagā stāsta uztaisīts farss. Īpaši galma dejas, pārkrāsotie kostīmi utt.
Tāpat arī mūzikla faktors - daudzviet tekstu izdziedāšana likās lieka. Labi, neesmu mūziku eksperts un būtībā mūzikli paši par sevi īsti nepatīk (ja vien nav izteikti spēcīgi), bet Jaunatnes teātrī tā pati Žanna tika uzvesta daudz spēcīgāk, bez uzspiestās dziedāšanas. Var taču sakombinēt dziesmas un runāšanu, ne jau katrs dialogs ir jāizdzied tikai tāpēc, ka tas ir mūzikls.
Un jā, ja sāku runāt par Jaunatnes teātri - tad tur viss stāsts bija daudz spēcīgāks, saprotamāks, īpaši spēcīgākas - dziesmas. Droši vien Z.Liepiņa efekts. Radīja tādu episkuma sajūtu - un pats Žannas stāsts arī ir episks. Tāpēc bija skumji skatīties un just farsa sajūtu.
Neiesaku.
Marta Sondare 05.02.2016 12:53
Gita Šēfere-Šteinberga 04.02.2016 14:33
Tā nu bija sanācis, ka apmeklēju šī mūzikla pirmizrādi. Gāju ar lielu interesi: "Hmmm, kā Kārlim Lācim būs izdevies, kā aktieri, vairums no kuriem ir ar lielu skatuvisko pieredzi, spēs tik "skarbo" stāstu parādīt uz skatuves." Sākums ļoti skanīgs, bravūrīgs, šķita, ka zālē sēdošie satrūkās, vismaz es, - noteikti, diemžēl turpinājums ar katru minūti kļuva blāvāks (bet ne jau tērpu ziņā), lai ari mūzika visu laiku bija ļoti "nospiedoša", un neļāva atslābt, it ka mākslīgi "kutinot interesi". Žannas dziedājums visas izrādes laika bija vienīgais, kurš patiešām bija baudāms.... Ilzes Ķuzules-Skrastiņas aktiermāksla sen vairs neliek vilties, tāpat kā Artūra Skrastiņa, kaut gan man šķita, ka šī loma viņam ir pārāk tehniska un viņš tajā neielika ne kripatiņas dvēseles... Piedod, Artūr, bet skatitāji Tevi ir iemīlējuši un nu gaida no Tevis kaut ko daudz dvēseliskāku. Pats mūzikls pietiekami krāšņs, tērpi koši un uzmanību piesaistoši, bet ik laikam nepameta sajūta, ka uz skatuves notiek vienkārši skaļš balagāns. Vai visa izrāde bija jāveido kā dziedājums, nezinu, - man tā visa bija par daudz, jo tika dziedātas ne tikai melodiskas dziesmas, bet "ausīs dūrās runāšana uz nots", godavārds, - tajos brīžos sevi pieķēru pie domas, kaut ātrāk šī epizode beigtos. Ja pirmais cēliens vēl interesi raisīja, otrajā cēlienā iestājās atslābums, vien interese par to, kā tad tiks parādīts sārts, sadedzināšana, jāteic, tas skatuviski izskatījās labi... Beigās kājās piecēlos tikai tāpēc bara instinkta dēļ, blakus sēdošā tante uz mani nolūkojās ļoti nicīgi, kad to nedarīju uzreiz, paldies visiem par ieguldīto darbu, bet šīs mūzikls tomēr sirdi neaizkustināja, šķita, ka zālē valda vilšanās...
Elza Graudiņa 01.02.2016 13:23
Kāpēc man nepatika par 100% piekrītu Peter komentāram. Mūzika-skaista, tērpi- ļoti skaisti, horeogrāfija-interesanta, bet pārējais....
Eva Kola 01.02.2016 11:18
Bravo! Un vislielākie BRAVO un mana pateicība Gintam Andžānam! Cepuri nost - vienas dienas laikā "ielēkt" lomā un ļaut baudīt šo burvīgo izrādi mums visiem! Kārlis Lācis izrādei ir sarakstījis izcilu mūziku, kas ļauj aktieriem patiešām izdziedāt lomu, nevis izspiegt. Izcila izrāde, kurai pēc definīcijas vajadzēja būt depresīvai (karš, asinis, nepateicība, nāve), bet "pēcgarša" ir jautri patriotiska. PALDIES!
Gunars Jankovskis 31.01.2016 20:28
Jā,seviški Priore ar gumijas cimdu 15 gadsimtā:)Džilis par visu padomājis....
Peter 31.01.2016 16:36
Dagnija Zuša 31.01.2016 10:40
Jāredz! Grandiozs mūzikls! Viss perfekti - aktieru lomu sadalījums, tērpi, muzika, scenogrāfija.... Viss pārdomāts līdz sīkumam! Grandiozi!