Dankans MakmillansMONSTRS
Mazā zāle
No angļu valodas tulkojis Andris KuprišsPirmizrāde - 2020. gada 9. oktobrī
Izrādes ilgums - 2h 25min
"Pēc režisora Dmitrija Petrenko izrādes Monstrs Dailes teātra Mazajā zālē skatītāji iet prom gandrīz klusēdami. Grūti par šo izrādi pačalot small talk līmenī. Skaudri. Skumji. Bezcerīgi. Bet vajadzīgi bezcerīgi."
Undīne Adamaite, "Kultūras Diena" 28.10.2020.
PAR IZRĀDI
Iestudējums “Monstrs” vēsta par jauno, nepieredzējušo, bet ļoti apzinīgo skolotāju Tomu, kura audzināšanā nonāk piecpadsmit gadus vecais, taču jau daudzkārt pieredzējušākais Derils. Tāpat kā savus vienaudžus un elkus no populārās kultūras, Derilu nebiedē nekas un viņam nerūp neviens. Lai izpildītu skolotāja misiju un izglābtu no izslēgšanas audzēkni, kuru pieklātos dēvēt par “grūti audzināmu”, jaunais pedagogs ir spiests iepazīt līdz šim nezināmo hip-hop, slenga un vardarbību glorificējošu pasauli, kas liek pārvērtēt pašam savu, šķietami pareizo dzīvi.
Izrāde iekļauta Latvijas valsts simtgades programmas "Latvijas skolas soma" piedāvājumā.
- Izrādē tiek lietota necenzēta leksika / Vecuma ierobežojums 12+
Lomās
Radošā komanda
- Režisors
- Dmitrijs Petrenko
- Scenogrāfe
- Marija Ulmane
- Kostīmu māksliniece
- Baiba Litiņa
- Mūzikas autors
- Prusax
- Gaismu māksliniece
- Māra Vaļikova
Par problēmbērnu/problēmjaunieti nekļūst ne vienā dienā, ne nedēļā, ne mēnesī un pat ne gadā. Šāda personība veidojas pamazām, pa pilītei uzsūcot visu no apkārtējās vides apstākļiem, neattieksmi, neesamu gādību utt., utt.Te varētu pētīt cēloņus un likumsakarības, kāpēc ir tā, kā ir un kāpēc tā notiek un tā uzvedas. Vistraģiskāk ir pašam bērnam/jaunietim, jo viņa normāla nākotne jau ir norakstīta (ar retiem izņēmumiem). Viņam trūkst uzmanības, kuru viņš cenšas sev piesaistīt ar tādiem līdzekļiem, kā nu viņš māk un dzīvo savā elku pasaulē, bet tā noteikti NAV TIKAI viņa vaina!
Jā, visatļautība te pārsniedz visas robežas un arī patreiz daudz esmu dzirdējusi, ka pedagogiem tagad ir daudz grūtāk strādāt un jau bērnudārzos visatļautība aug augumā, bet te būtu "jāmet akmens vecāku dārziņā", jo visa sākums tomēr ir ģimene. (nerunāju par bērnu nama bērniem, kuri tur esot jau ir riska grupā uz personības sašķobīšanos.)
Mēs katrs jūtam, ka katra paaudze ar ko atšķiras (gan ar labo, gan slikto). Protams, mainās laiks, apstākļi un situācijas, bet reizēm tiešām prasās teikt "Kad mēs augām..."
Neesmu hiphop mūzikas cienītāja, dēļ kā, šīs izrādes apmeklējums man bija, kā izaicinājums, ar mazu šaubīšanos,vai patiks.
Režisoram Dmitrijam Petrenko PALDIES! Skarba tēma, par ko IR JĀRUNĀ, ne "jāslauka" zem tepiķa.
Kārlis Arnolds Avots savā tēlā izcils, par ko būtu pelnījis "Spēlmaņu nakts", "Gada aktieris" nomināciju, jo “Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki” un “Gada jaunais skatuves mākslinieks", ir jau ieguvis. BRAVO!
Šo izrādi iesaku apmeklēt gan jauniešiem (no atļautā ierobežojuma vecuma), gan pedagogiem, gan vecākiem, lai paskatītos no malas.
Prieks, ka Dailes teātris pēc izrādes liek domāt un tas šķiet teātrim ir primārais uzdevums. Paldies,ļoti patika! Tiekamies Dailes teātrī!
"Monstrs" @daile_lv bija nospriegota un neērta izrāde. Skarbi, pārdomas raisoši un bez utopiski pūkaina risinājuma. Liels, liels paldies aktieriem!
ja ir kāds režisors, kurš iestudē stāstus, kas ar mani vienmēr rezonē, aizskar un nepieviļ, man tas ir @dmitrijs. @Dailesteatris
iestudētais “Monstrs” atgādināja, cik viegli un sāpīgi ir citus palaist garām, pievilt vai nokavēt. ar šo sajūtu tagad uz ilgu laiku būs jā(sa)dzīvo.
Monstrs @Dailesteatris atstāj daudz pārdomas. Kurš ir tas monstrs? Bērns ar sačakarētu bērnību? Skolotājs, kurš, neskatoties uz to,ka pats ir sačakarēts,mēģina labot bērna dzīvi? Vai tāds ir spējīgs palīdzēt citiem? Kādas vispār ir iespējas šādiem bērniem? Neliek mieru šī izrāde.
Dažas no viņas atsauksmēm. “Tas kā viņš runāja (domāts Derils), tas ir precīzi, kā visi jaunieši tagad runā, un ģērbjas viņi visi ar tieši šādi. Man ļoti patika, gribētu iet vēlreiz, vai būs otrā daļa, gribētu redzēt, kā viņam tur tālāk gāja.”
Ejot mājās, man tika arī uz ielas parādīts, ka viņi visi tā ģērbjas.:)
Kas mani, teātri mīli, īpaši iepriecināja, ka pamanīts tika ne tikai aktieru darbs. Starpbrīdī tika pētīta programma un norādīts: “Viņas (domāta gaismu māksliniece Māra Vaļikova) darbs man ļoti patika pirmajā muzikālajā epizodē.” Katram savs, es tajā epizodē īpaši uzķēros uz to kā Derils (Kārlis Arnolds Avots) šķirstīja vēstures grāmatu, bet, ja padomā, tur gaismai bija liela ietekme.
Tā izrāde nav viegla, bet kā teicu katra paaudze skatās nedaudz dažādi, un tā parādītā, dziļā traģēdija bija redzama man, jauniete izrādi noteikti redzēja vieglāk.
Paldies par izrādi!